Strīdi par rotaļlietām, sūdzības par netaisnību un cīņa par vecāku uzmanību – šādas situācijas daudzās ģimenēs ir ikdiena. Raidījumā “Pietura vecākiem” “Centra ZIN” vecāku izglītības programmas trenere Inga Oliņa un Georgs Rubenis skaidro, kāpēc brāļu un māsu greizsirdība nav slikta uzvedība, bet gan svarīgs signāls par bērna iekšējām vajadzībām.
“Greizsirdība nav slikta īpašība – tā ir attiecību trauksme,” paskaidro Oliņa. Bērns šādos brīžos nevis cenšas kaitēt brālim vai māsai, bet bažījas par savu vietu ģimenē. Vai mani mīl tikpat daudz? Vai mani pamana? Šī iekšējā nedrošība var izpausties kā dusmas vai skaļš protests.
Bieži konfliktu saknē ir netaisnīguma izjūta. “Ļoti bieži apakšā ir netaisnīguma sajūta – tas nav godīgi,” uzsver speciāliste. Arī Rubenis papildina: “Taisnīguma izjūta bērnos ir ļoti spēcīga.” Tas, kas pieaugušajam šķiet nenozīmīgs, bērnam var būt būtisks līdzsvara jautājums – kurš saņēma vairāk uzmanības, kurš tika uzslavēts, kurš drīkstēja ilgāk palikt nomodā.
Svarīgi saprast, ka strīdi nereti ir par uzmanību, nevis par konkrēto priekšmetu. “Brāļu un māsu konflikti bieži nav par rotaļlietām, bet par uzmanību,” norāda Rubenis. Ja bērns jūtas redzēts un pamanīts, konkurence mazinās. Ne vienmēr vajadzīgs garš skaidrojums – bieži pietiek ar klātbūtni un acu kontaktu.
Savukārt Oliņa atgādina, ka uzmanība nav tikai fiziska tuvība: “Uzmanība nav tikai pasēdēšana blakus, tā ir iesaistīšana un pamanīšana.” Vienkāršs brīdis divatā, kad bērns jūt: “Tagad mamma vai tētis ir tikai ar mani,” var būt daudz nozīmīgāks nekā ideāli sadalīts rotaļlietu skaits.
Noslēgumā Rubenis uzsver, ka vecākiem nav jācenšas visu padarīt matemātiski vienādu: “Vecākiem nav jādalās minūtēs ar hronometru, bet jādalās klātbūtnē.” Galvenais ir radīt sajūtu, ka katram bērnam ģimenē ir sava vieta un nozīme. Greizsirdība nav problēma, kas jāiznīdē. Tā ir signāls, ka bērns vēlas būt pamanīts.
