Straujas garastāvokļa maiņas, impulsivitāte un sevis meklējumi – vecums no 9 līdz 12 gadiem (tweens) bieži ir daudz sarežģītāks, nekā vecāki spēj iedomāties. Par šo maz apspriesto attīstības posmu raidījumā “Noturības kodols” stāsta Latvijas Bērnu atbalsta fonda ģimenes atbalsta persona un klīniskās un veselības psiholoģijas speciāliste apmācībā Aiga Bernsone-Helmane, skaidrojot, kas patiesībā notiek ar bērnu šajā pārejas laikā starp bērnību un pusaudžu gadiem.
Šajā vecumā vecāki bieži saskaras ar krasām garastāvokļa maiņām un impulsīvu uzvedību, taču, kā uzsver Bernsone-Helmane, tas nav jāuztver kā problēma. “Tā nav slikta uzvedība. Tā gluži vienkārši ir tāda smadzeņu attīstība, kas ir procesā,” skaidro speciāliste, norādot, ka bērna emociju regulācija vēl tikai veidojas.
Būtiskas pārmaiņas notiek arī pašvērtējumā. Līdz aptuveni deviņu gadu vecumam tas pieaug, bet vēlāk sāk svārstīties, jo bērns arvien vairāk sevi salīdzina ar citiem. “Tas ir ļoti, ļoti svārstīgs,” par pašvērtējumu šajā posmā saka Bernsone-Helmane. Līdz ar vienaudžu ietekmes pieaugumu vecāku atbalsts kļūst par nozīmīgu stabilizējošu faktoru, kas palīdz bērnam nezaudēt pamatu zem kājām.
Savukārt digitālā vide šo procesu var pastiprināt. Sociālie tīkli rada spiedienu un bieži piedāvā nereālus standartus, ar kuriem bērni sāk sevi salīdzināt. “Sociālie tīkli mums piedāvā nerealistiskas gaidas, nerealistiskus tēlus un nerealitāti – nerealistisku dzīvi,” uzsver Bernsone-Helmane.
Viņa arī paskaidro, ka šajā vecumā īpaši aktīvi attīstās smadzeņu atalgojuma sistēma – katrs “like” vai sekotājs rada dopamīna izdalīšanos un pieradina pie ātras, tūlītējas atlīdzības. Tostarp īpaši satraucošs ir kiberbulinga aspekts, kas šajā vecuma grupā kļūst arvien aktuālāks. “Kiberbulingam mūsdienās ir krietni, krietni augstāks risks nekā klātienes, jo tas ir nepārtraukti,” skaidro speciāliste.
Tomēr vienaudžu attiecības šajā vecumā kļūst arī dziļākas un nozīmīgākas. Ja agrāk dominēja rotaļas, tad tagad svarīgāka kļūst uzticēšanās un emocionāla tuvība. “Viens uzticams, ciešs un lojāls draugs ir ārkārtīgi drošāks psiholoģiskais aizsargfaktors nekā grupa attālu paziņu,” norāda Bernsone-Helmane. Tas uzsver, ka kvalitāte attiecībās šajā posmā ir daudz svarīgāka par kvantitāti.
Šis ir arī laiks, kad bērns sāk meklēt atbildi uz jautājumu – kas es esmu. Mainās intereses, hobiji un pat draugu loks, un tas ir dabisks, bet bieži vien arī mulsinošs process. Identitātes veidošanās notiek caur eksperimentēšanu, un, kā uzsver speciāliste, vecākiem šajā brīdī svarīgi būt klātesošiem, nevis kritizējošiem – ļaut bērnam meklēt, kļūdīties un atrast savu ceļu.
Vienlaikus vecākiem jāspēj pamanīt arī brīži, kad nepieciešama lielāka uzmanība. Speciāliste norāda, ka satraucoši signāli var būt izolēšanās no ģimenes un draugiem, straujas un izteiktas emocionālas svārstības, kā arī miega vai ēšanas traucējumi. Ja šādas pazīmes saglabājas ilgāk, tās nedrīkst ignorēt.
Runājot par vecāku lomu, viņa uzsver līdzsvaru starp atbalstu un robežām. Bērnam ir nepieciešama droša vide, kurā viņš var runāt par jebko bez nosodījuma. “Šajā vecumā ir svarīgi justies sadzirdētam un pieņemtam par jebkuru tēmu,” saka Bernsone-Helmane. Vienlaikus vecākiem jāmācās arī atkāpties un ļaut bērnam pieņemt savus lēmumus.
Šo pārmaiņu laikā mainās arī vecāku loma ikdienā. “Mēs no mikromenedžeriem kļūstam par konsultantiem,” viņa uzsver, akcentējot, ka bērnam jāļauj kļūdīties un mācīties no pieredzes. Taču pāri visam paliek attiecības – emocionālā saikne, kas palīdz bērnam iziet cauri šim sarežģītajam, bet vienlaikus ļoti nozīmīgajam attīstības posmam. “Saikne ir pāri visam,” uzsver Bernsone-Helmane.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
