Vasarā pļavas un ceļmalas vilina ar ziediem, kurus gribas iepīt vainagā vai aiznest mājās. Taču ne katrs skaistais augs būtu jānogriež. Dažas sugas Latvijā sastopamas reti, turklāt dabisko zālāju, kuros tās spēj augt, palicis pavisam maz.
Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” par saudzīgu ziedu plūkšanu, Latvijas Sarkanās grāmatas jauno izdevumu un dabisko zālāju izzušanu stāsta Latvijas Dabas fonda zālāju eksperte Līga Gavare.
Sarunas galvenais praktiskais padoms ir vienkāršs: ja konkrētajā vietā redzams tikai viens vai daži noteiktas sugas augi, tos labāk atstāt. Arī tad, ja augs nav juridiski aizsargājams, tam jāļauj izziedēt, radīt sēklas un veidot nākamo paaudzi. Vainagam drošāk izvēlēties tos ziedus, kuru pļavā ir daudz.
Šāda izvēle palīdz sasaistīt senas tradīcijas ar atbildīgu attieksmi pret vidi. Cilvēka rīcība pļavā var šķist neliela, tomēr reto sugu izdzīvošana ir atkarīga arī no tā, vai augiem tiek dota iespēja vairoties un saglabāties konkrētajā vietā.
Sarkanā grāmata nav tikai aizliegumu saraksts
Jaunais Latvijas Sarkanās grāmatas izdevums iznācis pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma. Līga Gavare skaidro, ka grāmatas galvenais uzdevums nav biedēt cilvēkus, bet informēt par sugām, kurām būtu jāpievērš īpaša uzmanība.
Tajā skaidrots, kāpēc augi kļuvuši reti un ko cilvēki var darīt, lai palīdzētu tiem saglabāties. Trešais sējums veltīts vaskulārajiem augiem, tostarp daudziem augiem, kurus redzam pļavās.
Saskaņā ar ekspertes teikto visbiežākais sugu samazināšanās iemesls ir piemērotu dzīvotņu izzušana. To var izraisīt gan cilvēka darbība, gan nedarīšana. Pļavas tiek uzartas vai meliorētas, bet citviet tās vairs neapsaimnieko, tāpēc tās aizaug ar krūmiem un pakāpeniski pārvēršas par mežu.
Tas parāda, ka vides saglabāšanai ne vienmēr pietiek dabu vienkārši atstāt neskartu. Dabiskajām pļavām nepieciešama regulāra apsaimniekošana, lai tās neaizaugtu un tajās varētu turpināt augt pļavām raksturīgās sugas.
Sarkanajai grāmatai pašai par sevi nav juridiska spēka, tāpēc ne katrs tajā iekļautais augs automātiski ir likumā aizsargāta suga. Tomēr Gavare uzsver, ka Sarkanajā grāmatā minētos augus nevajadzētu plūkt, griezt, tirgot vai pārdot. Grāmata palīdz cilvēkam pieņemt informētu un pēc sirdsapziņas atbildīgu lēmumu.
No 30 procentiem palikuši tikai 0,9 procenti
Dabiskie zālāji ir īpaši ar tajos sastopamo augu daudzveidību. Eksperte tos salīdzina ar pļautu mauriņu vai krūmāju, kuros sugu daudzveidība ir ievērojami mazāka.
Pirms aptuveni 100 gadiem dabiskie zālāji klāja ap 30 procentiem Latvijas teritorijas. Pašlaik no tiem palikuši tikai aptuveni 0,9 procenti. Tieši šajā nelielajā teritorijas daļā saglabājas daudzas retās sugas, kas minētas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Dabisko zālāju samazināšanās labi parāda, kā cilvēku saimnieciskā darbība un paradumi maina dzīvo vidi. Zālājam kaitē gan pārveidošana citām vajadzībām, gan pilnīga pamešana. Tāpēc cilvēks mūsdienās ir nozīmīga pļavas pastāvēšanas daļa.
Mežs pats par sevi nav sliktāks par pļavu, tomēr pļavai un mežam ir atšķirīgas sugas. Ja izzūd pļava, pazūd arī dzīvesvieta tiem augiem, kuri citā vidē nespēj pastāvēt.
Dabisko zālāju un tajos sastopamo sugu saglabāšana palīdz uzturēt daudzveidīgu un noturīgu dzīvo vidi. Savukārt cilvēka paradumi, kā pļavas tiek apsaimniekotas un kurus augus izvēlamies plūkt, tieši ietekmē to, vai šī daudzveidība saglabāsies arī nākamajām paaudzēm.
Kuru ziedu labāk atstāt pļavā?
Cilvēkam bez īpašām zināšanām aizsargājamos augus ne vienmēr ir viegli atšķirt. Retā suga var būt ļoti līdzīga parastam pļavas augam un atšķirties tikai ar nelielu pazīmi, piemēram, matiņiem zem lapas.
Viena no augu grupām, kurai Gavare aicina pievērst īpašu uzmanību, ir Latvijas savvaļas orhidejas. Tās nevajadzētu jaukt ar orhidejām uz palodzes. Vietējās orhidejas var augt aptuveni 30 līdz 40 centimetru augstos kātos, un tām mēdz būt balta vai rozā ziedkopa. Tās var būt sastopamas arī grāvmalās.
Ja redzams viens atsevišķs, krāšņs un nepazīstams augs, drošāk to atstāt augam. Tas īpaši svarīgi, ja tuvumā nav citu tādu pašu eksemplāru.
Savukārt invazīvās sugas var izmantot vainagos daudz drošāk. Jo vairāk tās tiek noplūktas pirms izziedēšanas un sēklu radīšanas, jo vairāk tiek apgrūtināta to tālāka izplatīšanās. Tas savukārt atstāj vairāk vietas Latvijas vietējām sugām.
Tomēr arī šeit nepieciešama piesardzība. Piemēram, Sosnovska latvānis ir kodīgs, tāpēc to nevajadzētu aiztikt vai izmantot galvasrotā.
Telefons pļavā var kļūt par izziņas rīku
Pirms doties plūkt ziedus, iespējams izmantot dažādus augu noteicējus un citus izglītojošus materiālus. Latvijas Dabas fonda e-veikalā pieejami augu noteicēji un materiāli par vainagu pīšanu, savukārt Latvijas Sarkanā grāmata ikvienam bez maksas pieejama digitāli.
Augus iespējams mēģināt noteikt arī ar lietotnēm vai attēlu meklēšanas rīkiem. Nofotografējot ziedu, var iegūt vismaz sākotnēju norādi par tā sugu. Gavare gan atgādina, ka telefons nav sertificēts eksperts un lietotņu atbildēm ne vienmēr var pilnībā uzticēties.
Brīva pieeja informācijai ir būtiska. Nebūtu godīgi cilvēkiem aizliegt plūkt noteiktus augus, bet nepaskaidrot, kuri tie ir un kā tos atpazīt. Pieejamie materiāli palīdz mazināt nezināšanu un ļauj katram pašam pieņemt dabai saudzīgāku lēmumu.
Pastaigu pļavā iespējams pārvērst arī par izziņas piedzīvojumu. Latvijas Dabas fonds rīko pļavām veltītus pasākumus, kuros kopā ar ekspertiem un zemju apsaimniekotājiem var mācīties pazīt augus. Arī bērniem telefonu var izmantot ne tikai izklaidei, bet fotografēšanai un redzēto sugu noteikšanai.
Lai saudzētu pļavu, nav jāzina katra Latvijas auga latīniskais nosaukums. Sākumam pietiek ar vienu vienkāršu paradumu: neņemt pēdējo. Ja ziedu ir maz vai augs šķiet nepazīstams un īpašs, labāk ļaut tam palikt pļavā, izziedēt un radīt nākamo paaudzi.
Šāda rīcība palīdz saglabāt ne tikai atsevišķu ziedu, bet arī Latvijas pļavu daudzveidību nākamajām vasarām un paaudzēm.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
