Daudzi Latvijas vīrieši par tēviem kļūst bez laba parauga, no kura mācīties. Kāpēc tā ir un kāpēc tik daudzi ar savām grūtībām paliek vieni? Par to raidījumā “Redzeslokā: Sabiedrība” stāsta biedrības “Tēvi” pārstāvji Gatis Smidrovskis un Lauris Bokišs.
Daudzi tēvi vēl tikai mācās būt tēvi
Daudzi mūsdienu tēvi paši ir uzauguši bez veselīgi iesaistīta tēva parauga. Kā atgādina raidījuma vadītājs Georgs Rubenis, raidījuma viesis Gatis Smidrovskis mēdz teikt:
“Mēs, iespējams, esam pēdējā paaudze, kurai nav bijis veselīgi iesaistīta tēva parauga.”
Tomēr Smidrovskis norāda, ka sabiedrībā jau redzamas pozitīvas pārmaiņas – arvien vairāk tēvu dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, pavada laiku kopā ar bērniem un iesaistās ģimenes ikdienā. Tikmēr daudzi joprojām nezina, kā īsti būt klātesošam tēvam.
“Vīrieši grib būt ar bērniem, viņi grib būt tēvi, īsti nezina, kā. Bet viņi vismaz sāk ar to, ka viņi ir fiziski blakus,” saka Smidrovskis.
Viens no biedrības galvenajiem darbības virzieniem ir tēvu grupas, kurās vīrieši drošā vidē var runāt par attiecībām, bērnu audzināšanu, dusmām, bailēm un citām tēmām, par kurām ikdienā bieži vien nerunā. Tur valda konfidencialitātes princips – “kas notiek tēvu grupā, paliek tēvu grupā”.
Pēc viņa teiktā, daudziem vīriešiem šī ir pirmā reize, kad iespējams atklāti runāt par bērnības pieredzi, attiecību grūtībām vai bailēm. Grupās tiek pārrunātas arī situācijas, par kurām vīrieši bieži neuzdrošinās stāstīt ne draugiem, ne partnerēm, un viņi saprot, ka līdzīgas grūtības piedzīvo arī citi tēvi.
“Vīrietim atzīt, ka es kaut ko nemāku, man kaut kas nesanāk, man neizdodas,” tā Smidrovskis raksturo vienu no būtiskākajām problēmām, ar ko ikdienā sastopas biedrība.
Palīdzību visbiežāk meklē tikai krīzes brīdī
Savukārt Bokišs atgādina, ka neviens nepiedzimst par gatavu tēvu un vecāku prasmes jāapgūst tāpat kā jebkuras citas.
“Tajā brīdī, kad es piedzimstu par tēvu, es mācos staigāt. Es tikai tagad sākšu mācīties staigāt kopā ar to bērniņu.”
Pēc viņa teiktā, vīrieši pēc palīdzības visbiežāk vēršas divos dzīves posmos – kad ģimenē piedzimis pirmais bērns vai arī tad, kad attiecībās jau iestājusies nopietna krīze un draud šķiršanās. Tieši šajos brīžos daudzi pirmo reizi ir gatavi atzīt, ka paši netiek galā.
Pēdējo astoņu gadu laikā biedrības grupās un individuālajās konsultācijās palīdzību saņēmuši vairāk nekā 500 vīrieši. Tomēr, kā norāda Bokišs, joprojām lielākā daļa tēvu pie speciālistiem nonāk tikai tad, kad situācija jau kļuvusi kritiska.
Viņaprāt, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir atzīt, ka palīdzība ir nepieciešama: “To pieņemt, ka es kaut ko nezinu, neprotu, kaut kas mani biedē, ir šausmīgi grūti.”
Tieši attiecību krīzes ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc vīrieši meklē palīdzību. Tāpēc biedrība arvien lielāku uzmanību vēlas pievērst tieši šķirtajiem tēviem, kuri pēc attiecību izjukšanas nereti paliek vieni ar savām grūtībām.
Ko paši tēvi iesaka citiem tēviem?
Sarunas noslēgumā abi viesi sniedz arī dažus praktiskus ieteikumus. Smidrovskis aicina katru dienu vismaz desmit minūtes veltīt bērnam bez telefona un citiem traucēkļiem, ļaujot bērnam pašam izvēlēties kopīgo nodarbi.
“Vīrietim ir vajadzīgas trīs lietas, kuras mēs promotējam, kur vien varam – čomiņš, mieriņš un sviedriņš,” saka Bokišs, skaidrojot, ka emocionāls atbalsts, kvalitatīva atpūta un fiziskas aktivitātes palīdz būt labākam tēvam.
Abi arī atgādina – labs tētis nav tas, kurš nekad nekļūdās. Svarīgākais ir nepalikt vienam ar savām grūtībām un nebaidīties lūgt palīdzību. Kā saka Bokišs: “Katram bērnam – pietiekami labs tētis.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Redzeslokā: Sabiedrība” saturu atbild AS “Radio SWH”.
