Sabiedrībā regulāri izskan bažas, ka Latvijā mežus izcērt arvien vairāk. Taču vai tas nozīmē, ka mežu kļūst mazāk? Raidījumā “Mežnīca” Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis skaidro, kāpēc mežu platības pieaugums ne vienmēr nozīmē, ka uzlabojas dabas stāvoklis, un komentē Zemkopības ministrijas izstrādātās Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes līdz 2050. gadam.
Rozītis uzsver, ka mežs vienlaikus ir resurss tautsaimniecībai, nozīmīga dabas ekosistēma un būtiska klimata pārmaiņu mazināšanas sastāvdaļa. Tieši tādēļ, runājot par mežu nākotni, jāvērtē ne vien ekonomiskie ieguvumi, bet arī ietekme uz vidi un bioloģisko daudzveidību.
Viņš skaidro, ka arī sabiedrībā bieži izskanējušās diskusijas par kailcirtēm un mežu atjaunošanu ne vienmēr atspoguļo situācijas būtību. Pēc Rozīša domām, tieši kailcirtes ir visredzamākā mežsaimniecības daļa, tāpēc sabiedrībā nereti rodas iespaids, ka mežu kļūst mazāk, lai gan kopējā mežu platība Latvijā turpina pieaugt.
“Pavisam noteikti mēs varam skatīties uz mežu kā uz zaļo zeltu, jo tā ir liela vērtība no dažādiem skatupunktiem. Tas ir nozīmīgs resurss bioekonomikai, bet vienlaikus arī ļoti nozīmīga dabas ekosistēma un klimata pārmaiņu risinājuma daļa.”
“Ja es nocērtu mežu, tad es stādu vietā to koku sugu, ko atkal vēlos cirst. Tam nav tik daudz saistības ar dabas jautājumiem – tas ir saimnieciska rakstura jautājums,” skaidro Rozītis, norādot, ka dabas skatījumā daudzviet mežs spēj atjaunoties arī pats, tādēļ stādīšana ne vienmēr ir nepieciešama.
Pēc Rozīša domām, meža īpašniekiem vispirms būtu jāizvērtē, ko konkrētajā vietā piedāvā daba, un tikai tad jālemj, vai mežu nepieciešams stādīt. Šāda pieeja palīdz saglabāt mežu daudzveidību un izmantot dabas spēju atjaunoties.
Sabiedriskajai apspriešanai nodotas Zemkopības ministrijas izstrādātās Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes līdz 2050. gadam. Rozītis uzskata, ka dokumentā pārāk liels uzsvars likts uz mežsaimniecības ekonomiskajiem mērķiem, bet nepietiekami izvērtētas dabas aizsardzības intereses.
“Šis dokuments vairāk atgādina biznesa plānu meža nozarei, nevis pārvaldības piedāvājumu sabiedrībai.”
Viņš arī skeptiski vērtē ieceres nākotnē cirst arvien jaunākus kokus. Pēc Rozīša domām, tas samazinātu veco mežu īpatsvaru un negatīvi ietekmētu bioloģisko daudzveidību.
“Mēs strādājam ar dabas sistēmu. Ir ļoti nepieciešams, lai mūsdienu meža pārvaldībā būtu izglītības un zinātnes atbalsts, un, atklāti sakot, ļoti bieži tas pietrūkst,” uzsver Rozītis.
Viens no iespējamiem risinājumiem, pēc Rozīša domām, būtu plašāk attīstīt nekailciršu mežsaimniecību, kas ļautu vienlaikus saglabāt meža vidi un nodrošināt saimniecisko darbību. Viņš uzsver, ka diskusijās par mežiem nevajadzētu pretstatīt ekonomiku un dabu – ilgtspējīga mežu apsaimniekošana iespējama tikai tad, ja lēmumi balstīti zinātnē un tiek sabalansētas gan dabas, gan sabiedrības intereses.
“Mežnīca” ir Radio SWH TV, Radio SWH LV un Radio SWH Rock raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem apkopo meža nozares aktualitātes. Raidījuma ciklu finansē Meža attīstības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
