Latvija pati sev radījusi šķēršļus, kas kavē uzņēmējdarbību un investīcijas, uzskata industriālo parku attīstītājs, “Piche” valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns. Raidījumā “Virziens” viņš asi kritizē birokrātiju un sarežģīto regulējumu, uzsverot – dažkārt valstij uzņēmējiem pat nevajadzētu palīdzēt, pietiktu vien netraucēt.
“Latvijai nav neviens tik liels ienaidnieks kā pati Latvija un paši latvieši,” saka Senkāns. Viņaprāt, pārmaiņas nepieciešamas gan likumdošanā, gan valsts pārvaldē.
“Pusi no likumdošanas vajadzētu vispār izmest ārā”
Par vienu no galvenajām problēmām uzņēmējs uzskata pārmērīgo regulējumu un valsts pārvaldes apjomu. Vienlaikus viņš uzsver, ka problēma nav pašos ierēdņos – valsts pārvaldē strādājot arī daudz profesionālu cilvēku –, bet gan sistēmā kopumā.
“Pusi no likumdošanas vajadzētu vispār izmest ārā. Un neierobežot visus, tā kā mēs esam paši sev radījuši tik daudz šķēršļus.”
Daļu prasību uzņēmējiem, viņaprāt, varētu atcelt, bet valsts pārvaldes procesus – padarīt ievērojami efektīvākus. Iespējas to paveikt Senkāns saskata arī mākslīgā intelekta izmantošanā.
Latvija konkurencē zaudē Lietuvai
Latvijas uzņēmējdarbības vides problēmas, pēc Senkāna domām, īpaši spilgti atklājas konkurencē ar kaimiņvalstīm. Viņš norāda uz paradoksu – konkurencē ar kādu Lietuvas uzņēmumu viņa bizness spēj piesaistīt lielāko daļu klientu, bet valstu konkurencē par uzņēmumu piesaisti aina esot pretēja.
“No desmit klientiem, kas atnāk, deviņi paliek pie mums. Bet, ja mēs salīdzinām valsts ziņā Latviju, Lietuvu, tad no desmit kompānijām, kas sāk runāt dialogu ar Latviju un Lietuvu, deviņas paliek Lietuvā.”
Lietuva, pēc uzņēmēja domām, aktīvāk strādā pie ārvalstu uzņēmumu piesaistes un ir gatava tiem piedāvāt arī nodokļu atvieglojumus. Savukārt Latvijā vēlme novērst katru iespējamo pārkāpumu novedot pie arvien sarežģītākām prasībām visiem uzņēmējiem.
“Es pat teiktu, ja pat valsts neko nedotu, ne fondus, neko, vienkārši netraucētu, tanī brīdī jau mēs attīstītos vienkārši fantastiski,” saka Senkāns.
Trīs projekti Rīgā apstājušies koku dēļ
Kā konkrētu birokrātisko šķēršļu piemēru uzņēmējs min sava uzņēmuma ieceres galvaspilsētā. Pēc viņa teiktā, trīs projekti Rīgā pašlaik ir apstājušies koku aizsardzības prasību dēļ.
“Mums ir trīs projekti Rīgā, kuri pilnībā ir apstājušies tā dēļ, ka tur uz katra no projektiem ir kaut kāds koks,” viņš stāsta, piebilstot, ka runa neesot par dižkokiem valsts noteiktā izpratnē, bet par Rīgas noteiktajiem ierobežojumiem.
Vienlaikus uzņēmējs atbalsta zaļu pilsētu un koku saglabāšanu, tomēr saskata nepieciešamību pēc līdzsvara starp dabas aizsardzību un ekonomisko attīstību. Viens no viņa piedāvātajiem risinājumiem būtu nocirsto koku vietā iestādīt vairākus jaunus.
Kopumā Latvijai, viņaprāt, nepieciešams mazāks administratīvais slogs, vienkāršāka nodokļu sistēma un lielāks uzsvars uz ekonomikas attīstību.
Sarunas gaitā vairākkārt izskan arī baiļu tēma – vēlme izvairīties no jebkāda riska, pēc Senkāna domām, rada arvien jaunus ierobežojumus un galu galā kavē attīstību.
“Ja mēs tās bailes kā valsts bišķīt noliksim malā un domāsim loģiskāk,” saka Senkāns, aicinot lielāku uzmanību pievērst valsts attīstībai kopumā.
Pilnu raidījumu “Virziens” skaties un klausies ierakstā!
