Krievijas dezinformācijas kampaņas pirms vēlēšanām Eiropā kļūst arvien redzamākas. Vācijā tiek ziņots par mēģinājumiem ietekmēt federālo zemju vēlēšanu noskaņojumu, Francijā, par viltus materiāliem pret iespējamiem prezidenta amata kandidātiem. Latvijā tieša un sistemātiska kampaņa pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām pagaidām nav konstatēta, taču tas nenozīmē, ka informatīvās ietekmes riski nepastāv.
Raidījumā “Ziņu detektīvs” Ainārs Rutkēvičs apskata Krievijas dezinformācijas piemērus Eiropā un to, kā šādi vēstījumi var ietekmēt arī Latvijas sabiedrību. Sarunā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektoru Andi Kudoru skaidrots, kā Krievijas propaganda Latvijā darbojas arī bez vienas redzamas priekšvēlēšanu kampaņas, nepārtraukti, sociālajās platformās un ar mērķi vairot neuzticēšanos.
Viltoti mediju logo un safabricēti uzbrukumi politiķiem
Aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz avotiem Vācijas drošības struktūrās, nesen vēstīja, ka Krievija pastiprina dezinformācijas kampaņas pirms nākamajā mēnesī gaidāmajām federālo zemju vēlēšanām. Tās plānotas Berlīnē, Saksijā, Anhaltē un Meklenburgā-Priekšpomerānijā.
Aptauju rezultāti liecina, ka Saksijā-Anhaltē vairākumu un pat varu varētu iegūt galēji labējā partija “Alternatīva Vācijai”, kuras līderis solījis atjaunot attiecības ar Krieviju. Avoti norādījuši, ka Krievija cenšas sekmēt šī politiskā spēka uzvaru.
Vācijas varas iestādes ir pārliecinātas, ka dezinformācijas kampaņas tiek centralizēti organizētas no Krievijas, izmantojot dažādus uzņēmumus. To mērķis ir polarizēt politisko klimatu un diskreditēt valdošo konservatīvo Kristīgo demokrātu partiju, kā arī tās koalīcijas partnerus, sociāldemokrātus, Zaļos un Brīvo demokrātisko partiju.
Sociālajos tīklos tiek izplatīti videorullīši galvenokārt angļu valodā, kuros iestrādāti cienījamu mediju, tostarp BBC un vācu raidorganizācijas ARD, logo. Šajos materiālos iekļautas maldinošas apsūdzības pret vietējiem politiķiem, sākot ar līdzekļu piesavināšanos līdz pat vardarbībai un dzimumnoziegumiem. Krievijas vēstniecība uz “Reuters” lūgumu sniegt komentārus neatbildēja.
Līdzīga taktika novērota arī Francijā. Tur varas iestādes paziņojušas, ka tur aizdomās Krieviju par mēģinājumu izplatīt viltus ziņas par diviem vadošiem politiķiem, kuri, visticamāk, kandidēs nākamgad gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās.
Kā atklājis avots drošības dienestos, Francijas varas iestādes atklājušas dezinformācijas kampaņu pret kreisā spārna Eiropas Parlamenta deputātu un aktīvu Kremļa kritiķi Rafaelu Gluksmanu. Tā saistīta ar propagandas tīklu “Storm-1516”, kas savukārt tiek saistīts ar Krievijas izlūkdienestiem.
Viltus apgalvojums par it kā pastāvošu sazvērestību Gluksmana uzvaras sekmēšanai parādījās tīmekļa vietnē, kas imitēja leģitīmo tiešsaistes izdevumu “Blast”. Materiālā bija iekļauti viltoti dokumenti, ar mākslīgā intelekta palīdzību veidotas balsis un viltots video.
Pagājušajā mēnesī Krievijas propagandisti uzbruka arī bijušajam premjerministram Eduāram Filipam, kurš jau paziņojis par nodomu kandidēt uz prezidenta amatu. Sociālajos tīklos tika izplatīta nepatiesa informācija par viņa veselības stāvokli. Tiek uzskatīts, ka “Storm-1516” ir saistīts arī ar februārī atklāto mēģinājumu bez pamata sasaistīt Francijas prezidentu Emanuelu Makronu ar ASV finansistu un dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu.
Latvijā tieša kampaņa nav konstatēta, bet riski nepazūd
Latvijā līdz šim nav konstatētas tiešas un sistemātiskas Krievijas vai citu pret Latviju nedraudzīgu valstu propagandas vai dezinformācijas kampaņas, kas būtu vērstas uz gaidāmo Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu par labu kādai politiskajai partijai vai deputāta kandidātam. To Radio SWH apstiprināja Valsts drošības dienestā.
Vienlaikus VDD monitoringa dati liecina, ka Krievija savos propagandas pasākumos pievērš pastiprinātu uzmanību Latvijas iekšpolitikas norisēm, ierasti pasniedzot tās negatīvi.
Līdzīgu vērtējumu sniedz arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors. Viņš norāda, ka pašlaik nav novērojams kaut kas ļoti precīzs, ko varētu saukt par Krievijas kampaņu saistībā ar parlamenta vēlēšanām. Tomēr tas nenozīmē, ka Krievija Latviju būtu atstājusi malā.
Kudors atgādina, ka nesen no Krievijas izskanējuši vēstījumi par ieceri sūdzēties starptautiskām institūcijām par it kā notiekošu krievu diskrimināciju Baltijas valstīs un Latvijā. Viņa ieskatā tas rāda, ka Krievija joprojām uztur tā saucamo tautiešu politiku, kuras mērķis ir šķelt Latvijas sabiedrību.
“Tas demonstrē to, ka viņi kopumā nav aizmirsuši par Krievijas tautiešu politiku, kuras mērķis ir šķelt Latvijas sabiedrību,” norāda Kudors.
Sociālās platformas kā pastāvīgs propagandas kanāls
Ja agrāk būtisku lomu spēlēja Latvijā pieejamie Krievijas televīzijas kanāli, tad tagad to darbība ir apgrūtināta. Tas gan nenozīmē, ka prokremliskie vēstījumi pazuduši, tie pārcēlušies uz sociālajām platformām.
Kudors īpaši izceļ “Telegram” un “TikTok”. Viņa vērtējumā “TikTok” satura ziņā šajā kontekstā brīžiem atgādina “atkritumu tvertni”, kur intensīvi izplatās prosovjetiskas, antilatviskas, prokrieviskas un prokremliskas idejas.
Šādu saturu, pēc Kudora teiktā, ne vienmēr izplata tikai aktori pēc Krievijas iniciatīvas. To dara arī vietējie Latvijas politiķi un viņu atbalstītāji, kuru vēstījumi sakrīt ar Krievijas saturu, piemēram, jautājumos par Ukrainu vai Latvijas krievu it kā diskrimināciju.
Kudors neizslēdz arī tiešas provokācijas, tostarp ar mākslīgā intelekta un dziļviltojumu palīdzību. Viņš norāda, ka Krievijas ietekme Latvijas vēlēšanu kontekstā tradicionāli nav izpaudusies tikai balsošanas dienā vai pašā vēlēšanu procedūrā. Daudz būtiskāka bijusi ilgstoša propaganda starpvēlēšanu periodā.
Laikā, kad Latvijā vēl bija plaši pieejami Krievijas televīzijas kanāli, šī ietekme varēja izpausties kā burtiska “smadzeņu skalošana”. Tagad darbība ir apgrūtināta, bet sociālajās platformās prokremliskie vēstījumi turpina izskanēt.
“Tā pat varētu nenodalīt atsevišķu kampaņu, tas notiek nepārtraukti,” uzsver Kudors.
Mērķis: apātija un neuzticēšanās vēlēšanām
Valsts drošības dienests uzsver, ka, līdzīgi kā pirms citām vēlēšanām, arī tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, tas pastāvīgi vērtē norises sabiedrībā un informatīvajā telpā, lai laikus identificētu un novērstu jebkādus centienus prettiesiski ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Viens no Krievijas propagandas un dezinformācijas aktivitāšu mērķiem ir negatīvi ietekmēt Latvijas sabiedrības noskaņojumu un attieksmi pret politiskajiem procesiem valstī. Kremlim ir izdevīgi veicināt vispārēju neapmierinātību, politisko apātiju un neuzticēšanos demokrātiskajiem procesiem, tostarp vēlēšanām kopumā.
VDD vērtējumā Krievijas regulāri izplatītie propagandas vēstījumi, piemēram, par Latviju kā šķietami neizdevušos valsti, potenciāli var netieši ietekmēt ne tikai daļas vēlētāju izvēli vēlēšanu dienā, bet arī daļas iedzīvotāju vēlmi vispār piedalīties vēlēšanās.
Tas galvenokārt attiecas uz cilvēkiem, kuri ilgstoši atradušies Krievijas agresīvās propagandas ietekmē un arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā turpina patērēt informācijas resursus, kas izplata Krievijas propagandas un dezinformācijas vēstījumus.
Tādēļ Krievijas informatīvās ietekmes mērķis ne vienmēr ir tieši pateikt, par kuru politisko spēku balsot. Reizēm pietiek ar to, ka cilvēks sāk neticēt demokrātiskajiem procesiem, neuzticas vēlēšanām vai nolemj tajās nepiedalīties.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
