Ikdienā nereti izvēlamies ekrānu, lai gan lasīšana sniedz daudz vairāk par izklaidi – tā palīdz attīstīt koncentrēšanās spējas, domāšanu un empātiju. Taču kā veicināt lasītprieku laikā, kad mūsu uzmanību nemitīgi piesaista digitālais saturs? Par lasīšanas nozīmi, jauniešu paradumiem un iespējām atkal atrast laiku grāmatām raidījumā “Redzeslokā: Sabiedrība” stāsta rakstniece, kustības “Laiks lasīt” idejas autore Inga Grencberga un kustības pārstāve Lelde Švāģere.
Kad ekrāni aizstāj grāmatas
Vai spējam ne tikai izlasīt tekstu, bet arī saprast tā nozīmi? Šis jautājums izskan arī raidījumā, runājot par lasītprasmes izaicinājumiem un starptautiskajiem pētījumiem. Viešņas pauž bažas, ka pieradums pie īsa, ātri uztverama satura var mazināt vēlmi iedziļināties garākos tekstos.
“Jā, lasa mazāk. Un, jā, mēs saprotam sliktāk,” vērtē Švāģere. Viņa lasīšanu salīdzina ar fiziskajiem treniņiem – tāpat kā trenējam muskuļus, ar grāmatām trenējam smadzenes.
“Darbinieks, kas lasa, ir darbinieks, kas domā, kurš spēj koncentrēties, kuram ir empātija, kurš spēj varbūt labāk saprast klientu,” uzsver Švāģere.
Viņasprāt, šīs prasmes ir nozīmīgas arī darba vidē – lasīšana palīdz iedziļināties informācijā un labāk izprast citu cilvēku skatījumu. Savukārt Grencberga uzsver grāmatu spēju palīdzēt cilvēkiem nesteidzīgi pievērsties vienam stāstam un būt klātesošiem.
Kāpēc jaunieši grāmatas meklē angļu valodā?
Runājot par jauniešu lasīšanas paradumiem, Grencberga norāda uz problēmu Latvijas grāmatniecībā. Kamēr mazākajiem bērniem un pieaugušajiem literatūras piedāvājums ir plašs, jauniešiem saistošu grāmatu latviešu valodā, viņasprāt, trūkst.
“Tāpēc jaunieši lasa angļu valodā, un viņiem nevar pārmest,” saka rakstniece, aicinot vairāk domāt par literatūru, kas uzrunātu šo paaudzi.
Taču problēma nav tikai grāmatu piedāvājumā. Abas viešņas uzsver, ka lasīšanu nevajadzētu pārvērst par pienākumu. Grencberga ir skeptiska pret ideju, ka ar obligāti izlasāmu grāmatu skaitu varētu panākt būtiskas pārmaiņas.
Savukārt Švāģere atgādina, ka svarīgi nošķirt lasītprasmi no lasītprieka. Skolā bērni apgūst prasmi lasīt, bet vēlme pašiem paņemt rokās grāmatu jāveicina arī ārpus mācību stundām. Viņa dalās pieredzē, kā to dara savā ģimenē:
“Es viņai ļauju izlasīt pirmās piecdesmit lapas. Ja tevi neaizrauj, tad tas autors nav pelnījis, lai tu lasītu. Lasām nākamo.”
Grāmatas satuvina un palīdz saprast citus
Lai gan lasīšana šķiet individuāla nodarbe, tā var kļūt arī par iemeslu satikties. Grāmatu klubi kļūst arvien populārāki – cilvēki kopīgi lasa, apspriež izlasīto un atrod domubiedrus.
“Mēs dzīvojam tik ārkārtīgi digitālā pasaulē, kur viss notiek caur ekrāniem. Tad šī ir tāda klātbūšanas sajūta,” uzsver Grencberga.
Grāmatas palīdz arī iepazīt citu cilvēku pieredzi. Švāģere kā piemēru min grāmatu “Puika, kurš redzēja tumsā”, kas ļauj ieraudzīt pasauli no bērna skatpunkta, augot ģimenē ar neredzīgiem vecākiem.
Taču grāmatas var ne tikai palīdzēt saprast citus, bet arī kļūt par veidu, kā viņus atbalstīt. Kustība “Laiks lasīt” sadarbībā ar organizāciju “Dakteri Klauni” sākusi iniciatīvu, kuras laikā brīvprātīgie dodas uz sociālās aprūpes centriem un lasa senioriem priekšā grāmatas.
“Šis ir svarīgs kopālaiks ar cilvēkiem aprūpes centros, jo viņi tomēr ir diezgan vientulīgi,” skaidro Grencberga.
Šādu tikšanos vērtība nav tikai literatūrā – tās sniedz senioriem iespēju satikt cilvēkus, sarunāties un sajust, ka viņi nav aizmirsti. Turklāt iecere ir veidot regulāras tikšanās, nevis aprobežoties ar vienreizēju pasākumu.
Desmit minūtes grāmatai, nevis telefonam
Kā atgriezt lasīšanu savā ikdienā, ja šķiet, ka tam neatliek laika? Abas viešņas ir vienisprātis – nav jāsāk ar apjomīgiem romāniem vai stingriem lasīšanas plāniem.
Grencberga iesaka vienmēr turēt grāmatu pa rokai. Viņa atgādina, ka, negaidīti iegūstot pusstundu brīva laika, cilvēks bez grāmatas bieži automātiski ķeras pie telefona. Savukārt grāmata somā var palīdzēt šo brīdi izmantot citādi.
Raidījuma noslēgumā izskan aicinājums ieskatīties sava telefona ekrānlaika statistikā un kaut desmit minūtes no tā atvēlēt lasīšanai. Nav svarīgi, cik lappušu izdodas izlasīt – būtiskākais ir atrast grāmatu, kas aizrauj, un pamazām atgriezt lasīšanu savā ikdienā.
Raidījumu “Redzeslokā: Sabiedrība” klausies arī Spotify.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Redzeslokā: Sabiedrība” saturu atbild AS “Radio SWH”.
