Jau 2027. gadā zaļais kurss nesīs gana daudz izmaiņu Latvijas iedzīvotājiem, tostarp degvielas cenu kāpumu. Raidījumā “Zaļais stūris” AS “Latvijas valsts meži” (LVM) valdes loceklis un LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes asociētais profesors Dagnis Dubrovskis skaidro tuvojošās izmaiņas, kas būtībā atlīdzinās zemei no tās paņemto.
“Akcīzes nodokļa celšanos, kas šobrīd arī itkā ir, aizbildinoties ar klimata mērķu sasniegšanu, un faktiski es skatījos arī valdības plānā, ka šīs papildus akcīzes nodokļa palielinājums 27. gadā netiek atcelts, tiek atstāts tāds pats – tas nozīmē 5,5 centi pie litra klāt tajā gadā plus vēl emisiju kvotas cena,” par degvielas cenu kāpumu stāsta Dubrovskis.
Kādam mežsaimniekam, savukārt, var gadīties piedāvājums saņemt līdzekļus par to, ka viņš palielina bioloģisko daudzveidību mežā, taču tā ir cita sistēma, paskaidro LVM valdes loceklis: “Tas, par ko mēs šobrīd runājam, attiecas uz emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS – aut.), kas ir tā saucamais regulētais tirgus ar kvotām, bet otrs ir šis te brīvprātīgais tirgus.
Brīvprātīgais tirgus nozīmē to, ka ir sektors, kas ir ne ETS, kur arī tiek radīta ietekme uz vidi, uz klimatu un tad, lai šo ietekmi mazinātu un novērstu, ir iespējams, ja tu nevari to pats ar savu rīcību pilnībā novērst, mazināt vai izslēgt, to starpību tu nopērc attiecīgi, iegādājoties oglekļa piesaistes kredītus vai nākotnē arī bioloģiskās daudzveidības kredītus.”
Bioloģiskās neitralitātes nodrošināšanā sanāk arvien vairāk rēķināties ar dabas tiesībām, uzskata raidījuma vadītājs Māris Olte. Viņam piekrīt arī Dubrovskis: “Jā, tā tam būtu, acīmredzot, jābūt, jo faktiski šis zaļais kurss nozīmē ekosistēmu pakalpojumu komercializāciju.” Pavisam vienkārši sakot, zemei tiks maksāts par to, ka tā nodrošina mums to, ko esam pieraduši ņemt, piemetina Olte.
“Vienkārši runājot, jā, bet šeit ir tas, ka te savstarpēji disonē divas sistēmas – esošā sistēma, kāda mums šobrīd ir izveidota Latvijas valstī – normatīvo aktu bāze – viss, kādā veidā gan vide, gan daba tiek aizsargāta,” paskaidro Dubrovskis, “Mēs jau pēc būtības visi šobrīd maksājam ar saviem nodokļiem par dabas aizsardzības sistēmas uzturēšanu, bet šie jaunie principi, tie nāk tagad papildus – sānāk tā kā dubultā.”
“Mums patiesībā būtu šobrīd ļoti nopietni jātransformē visa dabas aizsardzības sistēma, jo, ja mēs salīdzinām arī kaimiņvalstis, piemēram, kāpēc Latvijā mums tik grūti ar kaut kādu šādu, kā vēja parku attīstību un citiem vispār kaut kādiem investīciju projektiem, tāpēc tieši, ka mums izveidotā ietekmes uz vidi novērtēšanas kārtība ir ačgārna,” uzskata asociētais profesors.
