pirmdiena, 17. jūnijs
SākumsDaba un tūrismsEsi uzmanīgs! Divas trešdaļas Latvijas ūdeņu ir ar pazeminātu kvalitāti

Esi uzmanīgs! Divas trešdaļas Latvijas ūdeņu ir ar pazeminātu kvalitāti

Raidījuma “Dabnīca” šoreiz runāsim par Latvijas upēm un ezeriem, par ūdeņu kvalitāti un to, kā katrs individuāli mēs varam to ietekmēt. Kādu pienesumu cilvēks var dot dabas daudzveidības saglabāšanā. Par to visu pastāstīs Dabas aizsardzības pārvaldes dabas eksperte Lauma Vizule – Kahovska.

“Latvijā mums ir diezgan paveicies, Latvija ir ūdeņiem bagāta zeme,” tā norāda Vizule-Kahovska. Latvijā ir vairāk nekā 2000 dažāda veida ezeru – tie var būt pavisam lieli, kā Rāzna vai Lubāns, vai pavisam nelieli, kādi ir purvu akači.

Upju kopējais garums sasniedz gandrīz 40 000 kilometru, kas ir līdzvērtīgi Zemes ekvatora garumam. Tāpat arī upes ir daudzveidīgas – no lielās Daugavas līdz mazajiem piemājas strautiņiem, gan straujas, gan lēni tekošas.

Īpašu uzmanību ir pelnījusi Latgale, kas bieži tiek dēvēta par zilo ezeru zemi. “Latgales teritorijā ir vairāk nekā 40% no visiem Latvijas ezeriem,” skaidro eksperte. Latgalē atrodas gan lielākais, gan dziļākais, gan sugām bagātākais, gan salām bagātākais ezers, padarot šo reģionu par unikālu dabas daudzveidības ziņā.

Tomēr, kā norāda Vizule-Kahovska, ūdeņu daudzums ne vienmēr nozīmē to augsto kvalitāti. Tikai trešdaļa no Latvijas ūdeņiem ir tādā stāvoklī, kādā tiem vajadzētu būt – dabiski, neietekmēti. Savukārt divas trešdaļas ir ar pazeminātu kvalitāti. “Cilvēkiem liekas – forši, mums ir daudz ezeru, viss kārtībā – bet tā nemaz nav,” viņa skaidro. Šo kvalitātes kritumu, galvenokārt, ietekmē cilvēka saimnieciskā darbība, piesārņojums un hidromorfoloģiskie pārveidojumi, piemēram, HES būvniecība un upju taisnošana.

Par laimi, ūdeņi var arī paši sevi āttīrīt. Eksperte stāsta: “Ūdeņiem ir tāda superspēja – tie spēj noārdīt sevī nonākušo piesārņojumu, ko rada cilvēks. Jo ūdens straujāk tek, ir ar skābekli bagātāks, jo šie procesi noris intensīvāk, tā ka būtībā jebkura straujtecīte ir kā maza dabiska attīrīšanas iekārta.”

Lai uzlabotu ūdeņu kvalitāti, visā Eiropā un arī Latvijā tiek izstrādāti upju baseinu apsaimniekošanas plāni un dabas aizsardzības plāni, piemēram, Salacas upes projekts, kas palīdz saglabāt dabas vērtības ilgtermiņā. Šādu plānu mērķis ir ne tikai saglabāt esošo stāvokli, bet arī veicināt ūdeņu kvalitātes uzlabošanos. Vizule-Kahovska uzsver, ka arī katrs indivīds var dot savu pienesumu dabas aizsardzībā. Tas ietver ne tikai atkritumu savākšanu pēc sevis un videi draudzīgu mazgāšanas līdzekļu lietošanu, bet arī dalību dažādās talkās.

Latvijas bagātība ar ūdeņiem ir ne tikai dabas dota dāvana, bet arī liela atbildība. “Mums būtu jāiemācās par dabu arī rūpēties,” saka Vizule-Kahovska, “ne tikai baudīt dabas labumus, bet arī rūpēties, lai mēs varam arī nākamajām paaudzēm saglabāt tikpat foršas dabas vērtības.”

LĪDZĪGI RAKSTI

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Inline Feedbacks
Rādīt visus komentārus

CITI LASA

Dziedātāja Māra Upmane-Holšteine mērķējusi kļūt par labāko Latvijas mūzikas žurnālisti

Grupas “Astro'n'out” soliste Māra Upmane-Holšteine reiz tikai sapņojusi kļūt par mūziķi. Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” viņa pastāsta, kā sākumā vēlējusies kļūt par Latvijas...

POPULĀRĀKIE