ceturtdiena, 20. jūnijs
SākumsDaba un tūrismsKā notiek maluzvejnieku tvarstīšana un kādi ir aktuālie ierobežojumi makšķerniekiem?

Kā notiek maluzvejnieku tvarstīšana un kādi ir aktuālie ierobežojumi makšķerniekiem?

Kopš 1.marta Latvijā ir spēkā virkne makšķerēšanas un zvejošanas ierobežojumu, bet maluzvejnieki turpina uzdarboties un ir izskanējušas ziņas par no jūras izceltajiem tīkliem divu kilometru garumā un par citām uzietām maluzvejnieku aktivitātēm. Lai par šo visu plašāk parunātu, “Dabnīca” uz sarunu aicināja Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta Iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītāju Jāni Lasmani.

Kas ir tās lietas, kuras kopš 1. marta nedrīkst darīt makšķernieki un zvejnieki, kas ar tīkliem mēģina zvejot publiskajos ūdeņos?

Makšķerniekiem pavasara liegumus ir tas lielākais liegums, kurā ir aizliegtas vairākas darbības ar zivju ieguvi. Tas saistītas ar pavasara nārsta periodu zivīm un zivju migrāciju uz nārsta vietām, lai sargātu šo resursu un ļautu zivīm dabiski atražoties, tad ir noteikti šie liegumi.

No 1. marta līdz 30. aprīlim nedrīkst makšķerēt no laivām. Tāpat arī makšķerēšanas noteikumos otrajā pielikumā minētas konkrētas ūdenstilpes, konkrēti kanāli un caurteces, kur šajā laika posmā ir aizliegta makšķerēšana, jo tās ir zivsaimniecībā nozīmīgākās migrācijas vietas. Pārējos kanālos un caurtecēs drīkst makšķerēt. Tāpat ir arī liegums makšķerniekiem makšķerēt ar dzīvo ēsmu.

Skatījos, ka arī līdakas nedrīkst iegūt no 1. marta līdz 30. aprīlim.

Jā, protams, ir arī atsevišķām zivju sugām noteikti pavasara liegumi. Tas ir saistīts ar šo zivju nārstošanas periodiem un šie liegumi ir spēkā katru gadu.

Liegumi nav veidoti aizliegšanas pēc. Tur apakšā ir daudzu gadu pieredze, daudzu gadu pētījumi, ko veic arī zinātniskie institūti un attiecīgi tāpēc šie liegumi ir noteikti.

Marta sākumā parādījās ziņas par to, ka Limbažu novadā no Rīgas jūras līča izcelti tīkli divu kilometru garumā un vēl 7 tīkli gan Limbažu novadā, gan Saulkrastu novadā. Tā ir neraksturīgi agra aktivitāte maluzvejniekiem Rīgas līcī vai tas ir katru gadu ap to šo pašu laiku vērojams?

Protams, šāda maluzvejnieku aktivitāte ir vērojama Rīgas līcī pavasaros. Tur tā lielākā vēlēšanās maluzvejniekiem ir iegūt lašveidīgās zivis, kuras pavasarī atrodas vēl tuvu krastam. Tiklīdz krasts r brīvs no ledus, tā daudziem maluzvejniekiem rodas vilinājums ievietot šos nelegālos zvejas rīkus. Šogad pēc apjoma tas nelegālo zvejas rīku daudzums ir tiešām liels. Tāpēc inspekcija iet, strādā un, līdzko ievēro šādus rīkus, tad attiecīgi tos uzreiz ņem ārā, lai neradītu kaitējumu dabas resursam.

Par konkrētām metodēm es negribētu detaļās stāstīt, bet mēs izmantojam dažādas novērošanas metodes, rīkojam slēpņus. Pēdējos gados mūsu dienestam ir ļoti labs tehniskais nodrošinājums – inspektoriem ir nakts redzamības ierīces, termo redzamības ierīces, droni. Daži droni ir aprīkoti ar termo kamerām, kas nakts laikā ļoti sekmīgi ļauj veikt novērošanas darbus un konstatēt nepiederošas personas pie ūdeņiem arī no liela attāluma.

Vai maluzvejnieku skaits pēdējos gados ir audzis?

Pieķerto maluzvejnieku skaits ir samērā stabils, bet ir tendence samazināties šai maluzvejai. Ir grūti nosaukt vienu tādu galveno iemeslu, jo pēdējos gados ir veikts ļoti komplekss darbs –maksimāla inspektoru klātbūtne pie ūdeņiem, samazināts inspektoru kabineta darbs ar dažādu atskaišu rakstīšanu. Ir jūtams, ka cilvēkiem ir pieaugusi tiesiskā pašapziņa un vairs ne tik daudzi vēlas nodarboties ar maluzveju. Nav mazsvarīgs arī sabiedrisko vides inspektoru pienesums – tās ir privātpersonas, kas brīvprātīgi iesaistās ūdeņu uzraudzībā.

LĪDZĪGI RAKSTI

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Inline Feedbacks
Rādīt visus komentārus

CITI LASA

Triānas Parks izdod jaunu dziesmu latgaliešu valodā “Liepu Laipas”

17. jūnijā Triānas Parks, piedaloties Normundam Zušam, piedāvā jaunu dziesmu “Liepu Laipas” un izziņo albumu, kas gaidāms jau rudenī. “Liepu Laipas” Triānas Parkam ir īpašs...

POPULĀRĀKIE