piektdiena, 14. jūnijs
SākumsDaba un tūrismsKāpēc mums dabā vajag kaut ko aizliegt?

Kāpēc mums dabā vajag kaut ko aizliegt?

Raidījumā “Dabnīca” Ainārs Rutkēvičs centās noskaidrot, kas ir dabas liegumi – kāpēc liegumi nepieciešami, kādi tie ir un ko drīkst vai nedrīkst darīt šajās teritorijās. Studijā viesojās Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs.

Kāpēc vispār dabā kaut ko ir jāaizliedz?

Dabas liegumi, līdzīgi kā citas aizsargājamas dabas teritorijas, ir vērsti uz to, lai saglabātu tajās esošās dzīves vides nemainīgumu. Daudzas sugas – putni, ķērpji, kukaiņi – ir pielāgojušās dzīvei salīdzinoši nemainīgos apstākļos. Dabas liegumi ir viena dabas teritoriju kategorijas ar visstingrākajiem režīmiem, lai nodrošinātu šo dzīves vides saglabāšanu tagad un arī turpmāk, lai dabas vērtības varētu saglabāties un retās sugas varētu izdzīvot nemainīgos apstākļos.

Cik un kādi Latvijā ir dabas liegumi?

Latvijā ir apmēram 240 dabas liegumi, kas ir izkaisīti pa visu valsti. Parasti tie ir nelielas teritorijas, veidotas konkrētas dzīves vides aizsardzībai, piemēram, purvi, ezeri vai mežu kvartāli, kur koncentrējas dabas daudzveidība un dzīvo vai vairojas retas sugas.

Lai noteiktu dabas lieguma teritoriju, notiek mērķtiecīgas ekspedīcijas un inventarizācijas, kur eksperti dodas uz vietām, pamatojoties uz saņemto informāciju vai statistiku, atlasot teritorijas, kas varētu būt noderīgas retām sugām. Mērķis ir veidot dabas teritorijas tieši tur, kur šīs dabas vērtības ir nozīmīgas sugu izdzīvošanai.

Kādi ir galvenie kritēriji, pēc kuriem nosaka dabas lieguma nepieciešamību?

Galvenokārt, tās ir teritorijas ar veciem mežiem, dabiskiem purviem vai ezeriem ar labu ūdens kvalitāti, kuras nav ietekmētas no cilvēku darbībām, piemēram, meliorācijas vai piesārņojuma. Šādās vietās var atrast retus augus, ķērpjus, sūnas un citus biotopus, kas ir pielāgojušies specifiskiem apstākļiem.

Kādi ir ierobežojumi dabas liegumos?

Ierobežojumi ir atkarīgi no konkrētajām vērtībām, kuras liegums aizsargā. Piemēram, Ummja ezers Carnikavas pusē, kur noteiktā laikā nedrīkst peldēties, lai saglabātu lobēliju ziedus un sēklas. Citās vietās ierobežojumi var būt saistīti ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu vai mežsaimniecisko darbību laikā, kad putni ligzdo. Purvos ogošana parasti ir atļauta, izņemot īpašus gadījumus, piemēram, Teiču dabas rezervātā, kur nepieciešama īpaša atļauja.

Vai dabas liegumu skaits Latvijā pieaug?

Jā, dabas liegumu skaits pieaug, īpaši ņemot vērā nepieciešamību novērst Eiropas Savienības uzsākto pārkāpumu procedūru, kas norāda uz nepietiekamu konkrētu sugu aizsardzību. Jauni dabas liegumi tiek veidoti, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības statusu un novērstu sankcijas.

LĪDZĪGI RAKSTI

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Inline Feedbacks
Rādīt visus komentārus

CITI LASA

“The Tunes” izdod sev netipisku singlu “Vasaras prāts/14 Reasons to Love”

Ar jaunu singlu “Vasaras prāts/14 Reasons to Love” klajā nāk grupa “The Tunes”. Tā ir viena dziesma divās versijās – latviešu un angļu valodās,...

POPULĀRĀKIE