svētdiena, 6. oktobris
SākumsDaba un tūrisms“Tikai ne manā pagalmā!” Kā pretestība un mīti par atkritumu reģenerāciju traucē...

“Tikai ne manā pagalmā!” Kā pretestība un mīti par atkritumu reģenerāciju traucē labākai dzīvei

Saules paneļi, atkritumu reģenerācijas rūpnīcas, ražotnes, vēja parki un citi lieli projekti, kuri saskaras ar sabiedrības pretestību lielākā vai mazākā mērogā, ir ierasti Latvijā. Raidījumā “Zaļais stūris” Guntars Levics no “Vides resursu centra” skaidro, kāpēc cilvēki iebilst “kaut ko būvēt savā pagalmā” un pakļaujas mītiem, kas, savukārt, traucē labākai dzīvei un ekonomiskajai izaugsmei.

Viena no lielākajām pretestībām ir ciematos, apdzīvotās vietās, kuru tuvumā plāno būvēt atkritumu reģenerācijas staciju, jo pastāv uzskats, ka tad izplatīsies nepatīkamas smakas. “Reģenerācija ir atšķirīga ar to, ka reģenerācijas procesā atgūst gan elektrību, gan siltumu. Protams, notiek šī te dūmgāzu attīrīšana, kas ir parasti tie lielākie mīti, – ka rāda lielus skursteņus ar melniem dūmiem, – tā nav, tā jau sen vairs nav. Tas ir varbūt 70. gados,” mītu atspēko Levics.

Viņš skaidro, ka melnie dūmi mūsdienās nemaz nav iespējami, jo tiek būvētas modenas stacijas un pēc normatīvajiem aktiem nemaz nav iespējams uzbūvēt staciju, kādas tās bijušas pirms gadu desmitiem, tāpat ir ciešāka būvju uzraudzība un pārbaudes. Savukārt latviešu spītu un nesapratni par ekonomisko ieguvumu, ko var dot ne tikai atkritumu reģenerācijas stacija, bet arī citas lielas ražotnes, Levics komentē, kā “nebeidzamo stāstu.”

“Šis te – tikai ne manā pagalmā – nimbisms (not in my backyard), tā ir problēma visā Eiropā. Tāpēc, ka mēs negribam savā pagalmā ventilatorus, kas elektrību ražo, mēs negribam atkritumu reģenerācijas rūpnīcu, saules paneļus mēs negribam, mēs neko negribam, mēs negribam arī fermas, mēs negribam ražošanu, mēs neko negribam, bet mēs gribam labi dzīvot,” viņš uzskata.

“Jautājums – no kurienes mēs to labo dzīvi dabūsim, ja mēs visu pie kaimiņiem – leišiem un igauņiem liksim būvēt? Tā ir problēma, ar ko ir noteikti – mēs arī strādājam un runājam ar cilvēkiem, un arī zinu, ka citi uzņēmēji cīnās, strādā, runā, jo savādāk to pretestību nevar mazināt, jo tā bieži vien balstās – tā pretestība, ne tikai atkritumu reģenerācija, bet arī citur, mītos un kaut kādās puspatiesībās,” skaidro Levics.

LĪDZĪGI RAKSTI

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie
Inline Feedbacks
Rādīt visus komentārus

CITI LASA

Radio SWH vadītājs Jānis Šipkēvics kļuvis par vienu no “Liepāja 2027” vēstnešiem

Lai stiprinātu Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 programmu un veicinātu tās daudzveidīgāku veidošanu, rosinātu plašākam sabiedrības lokam iesaistīties projektā un veicinātu tā atpazīstamību...

POPULĀRĀKIE