Skaidrojam, kas ir integrētā projekta “LatViaNature” nesen izdotais buklets, kurā apkopotas idejas dabas daudzveidības veicināšanai dārzos un lauku īpašumos. Par to visu sīkāk stāsta dabas eksperte Anita Namatēva.
Kas īsti tiek saprasts ar dabas daudzveidība piemājas dārzā vai lauku īpašumā?
Anita Namatēva: Runājot par dabas daudzveidību, to var aplūkot vairākos līmeņos – ģenētiskajā, sugas un ekosistēmas līmenī. Ja mēs runājam par dabas daudzveidību dārzos, pagalmos vai lauku īpašumos, tas arī būs mums katram atšķirīgs – kādam tā var būt plaša teritorija, citam mazs piemājas dārziņš.
Lai gan cilvēki ne vienmēr apzinās savu saikni ar dabu, mēs visi esam tās sastāvdaļa. Ikdienā mēs varbūt to nedomājam, bet pat tad, ja esam maza pagalma īpašnieki, mēs saskaramies ar dabu. Skaistie košumkrūmi, puķes, ābeles, ķirši, kurus mēs iegādājamies – tie visi nāk no dabas. Tās ir sugas, ko cilvēks uzlabo un iegūst šķirni, un tad mēs par to priecājamies.
Vai ir kādi zelta likumi, ko ir jāievēro, domājot par dabas daudzveidības kopšanu?
Skaisti sakārtots pagalms un zālājs, kurā nav ne lapiņas, varbūt izskatās pievilcīgs, bet no dabas viedokļa tas nebūt nav tik skaisti. Es aicina padomāt par kukaiņiem, putniem un citiem dzīvniekiem, kas dzīvo mūsu tuvumā. Piemēram, zālājos ieteicams atstāt nepļautas saliņas ar ziedošiem augiem, kas piesaista kukaiņus.
Ir apmēram 52 dabisko zālāju indikatoru sugas, kas rāda zālāja ilglaicību un mitruma apstākļus. Gaiļbiksītes, purva gandrene, vilka kūla un vizulis ir dažas no sugām, kas norāda uz zālāja dabiskumu.
Lai gan Latvijā nav plaši pieejami dabisko zālāju sēklu maisījumi, tos var savākt paši. Ir jāiepazīst augi un jāzina, ko izvēlēties, lai nesaplūktu invazīvas sugas, piemēram, Kanādas zeltslotiņu.
Ja cilvēks ir nolēmis mēģināt savā piemājas īpašumā iekopt dabas daudzveidību, kad varētu būt redzami rezultāti?
Rezultāts ir atkarīgs no tā, ar ko sāk. Ja tās būs skaistas augu saliņas zālājā, tad augi ziedēs otrajā vai trešajā gadā. Ja mēs gribam piesaistīt ezi, sikspārni vai putnus, mums atliek izlikt būrīšus, izveidot zaru vai akmeņu krāvumus un būt pacietīgiem, gaidīt. Jāpadomā arī vai viņiem apkārt būs ko ēst, vai vieta ir viņiem piemērota.
