Pirmajam zināmajam latviešu nacionālajam karogam bija kāda neparasta detaļa – tā augšējo kreiso stūri rotāja saulīte. Šogad vēsturiskajam karogam aprit 110 gadi, un Latvijas valsts svētku mēnesī tā oriģināls apskatāms Cēsu muzejā. Tikmēr Saulkrastu Baltajā kāpā noslēgusies infrastruktūras atjaunošana, Šlīteres bākā aizvadīta ledājiem veltīta Ģeodiena, bet Medumos godināta leģendārās basketbolistes Uļjanas Semjonovas piemiņa. Par šiem un citiem notikumiem Latvijas reģionos raidījumā “Novadu balss” stāsta Agnese Vasermane.
Vēl četri Vidzemes novadi iekļauti Latvijas austrumu teritorijas attīstības likuma tvērumā
Atbilstoši Saeimas pieņemtajam Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumam tā tvērumā papildus Alūksnes novadam iekļauti vēl četri Vidzemes novadi – Gulbenes, Madonas, Smiltenes un Valkas novads, vēsta laikraksts “Liesma”.
Likums paredz, ka Latvijas austrumu teritorijas pašvaldībām ir prioritāra iespēja piedalīties Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pasākumos. Līdz ar to arī minētie Vidzemes novadi iekļauti teritoriju lokā, uz kuru attiecas likumā paredzētās atbalsta iespējas.
Šlīteres bākā Ģeodiena pulcējusi vairāk nekā 110 apmeklētāju
Šlīteres bākā, Slīteres Nacionālajā parkā, aizvadīts pasākums “Ģeodiena 2026 – Pa ledāja pēdām – no ledus laikmeta līdz mūsdienām”, kas pulcējis vairāk nekā 110 apmeklētāju, vēsta laikraksts “Kurzemes Vārds”. Pasākums norisinājās jau otro gadu, aicinot ģimenes ar bērniem un citus dabas interesentus aizraujošā un praktiskā veidā iepazīt Latvijas ģeoloģisko mantojumu.
Šogad uzmanības centrā bija ledāji – to veidošanās, pētniecība un atstātās pēdas Kurzemes ainavā. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja uzzināt arī par ģeologu ekspedīciju pieredzi dažādās pasaules vietās, iepazīstot dabas procesus, kas veidojuši apkārtējo ainavu.
Saulkrastu Baltajā kāpā noslēgušies infrastruktūras atjaunošanas darbi
Vienā no Saulkrastu novada iecienītākajiem dabas objektiem – Baltajā kāpā – noslēgusies augustā sāktā infrastruktūras atjaunošana, vēsta laikraksts “Auseklis”. Darbu laikā atjaunots kāpņu posms no stāvlaukuma līdz lapenei, skatu platforma pie lapenes un platforma starp lapeni un bērnu rotaļu laukumu. Veikta arī pašas lapenes rekonstrukcija.
Baltā kāpa ir daļa no Saulrieta takas, kas ved līdz Saulkrastu centram. Šī vieta ir iecienīta ne tikai pastaigām un atpūtai pie dabas, bet arī īpašiem dzīves notikumiem – Baltās kāpas skatu platforma ir viena no populārākajām brīvdabas laulību ceremoniju norises vietām Saulkrastu novadā.
Saulkrastos uzstādīts jauns SEB bankomāts
Saulkrastos, veikalā “Rimi” Ainažu ielā 30, uzstādīts SEB bankomāts, kurā iespējams gan iemaksāt, gan izņemt skaidru naudu. Kā vēsta laikraksts “Auseklis”, iedzīvotāji šāda bankomāta uzstādīšanu gaidījuši jau kopš veikala atvēršanas 2024. gada nogalē. Savukārt līdzšinējo bankomātu pie veikala “Elvi” Ainažu ielā 28A paredzēts demontēt.
Medumos godina basketbola leģendas Uļjanas Semjonovas piemiņu
Medumos ar piemiņas plāksnes atklāšanu un filmas “Uļa” seansu godināta leģendārās basketbolistes, novadnieces Uļjanas Semjonovas piemiņa, vēsta “Vietējā Latgales Avīze”. Pasākums bija veltīts sportistes dzīvesstāstam un viņas nozīmīgajam devumam Latvijas basketbola vēsturē.
Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja arī “TTT” Dāmu kluba prezidente Ilona Kalniņa un kluba dalībniece Inita Kresa-Katkovska. Abas savulaik bijušas līdzās Uļjanai Semjonovai arī basketbola laukumā, tāpēc šis piemiņas notikums vienkopus pulcēja cilvēkus, kurus ar leģendāro sportisti saistījusi arī kopīga pieredze basketbolā.
Cēsu muzejā apskatāms pirmais zināmais latviešu nacionālā karoga oriģināls
Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem, Cēsu muzeja ekspozīcijā apskatāms īpašs vēstures liecinieks – pirmais zināmais latviešu nacionālā karoga oriģināls. Šogad aprit 110 gadi kopš tā izgatavošanas, un līdz 21. novembrim ikvienam interesentam ir iespēja šo vēsturisko karogu aplūkot klātienē.
Cēsu muzeja Ekspozīciju un izstāžu projektu vadītāja Vija Rozentāle raidījumam stāsta, ka karoga meta autors ir pedagogs un žurnālists Jānis Lapiņš. Viņš dzimis Veselavas pagastā, bet nozīmīga viņa darbības daļa bijusi saistīta arī ar Valmieru. Karoga tapšanas vēsture aizved Pirmā pasaules kara laikā, kad latviešu nacionālo krāsu jautājums kļuva arvien aktuālāks.
1916. gadā Jānis Lapiņš izstrādāja sarkanbaltsarkanā karoga metu, pēc kura karogu Valmierā izgatavoja bēgļu bērnu patversmes skolotāja Marianna Straumane. Viņa vēlāk kļuva par Jāņa Lapiņa dzīvesbiedri. Savukārt 1917. gadā karogs pirmo reizi tika publiski pacelts virs Valmieras Latviešu biedrības nama.
Karoga turpmākais liktenis bijis cieši saistīts ar Latvijas sarežģītajiem vēstures notikumiem. Vija Rozentāle stāsta, ka tas ceļojis līdzi Mariannai Straumanei bēgļu gaitās un vēlāk rūpīgi glabāts un slēpts okupāciju laikā. Pateicoties šīm rūpēm, vēsturiskais karogs saglabājies līdz mūsdienām.
Īpaši interesants ir pirmā zināmā latviešu nacionālā karoga izskats. Tam jau bijušas mūsdienu Latvijas valsts karogam raksturīgās sarkanbaltsarkanās krāsu proporcijas, taču augšējo kreiso stūri rotājusi saulīte. Kā skaidro Vija Rozentāle, karoga veidošanas laikā apsvērtas dažādas simbolu idejas, un saulīte kļuvusi par vienu no oriģinālā karoga raksturīgākajām detaļām.
Muzeja pārstāve atstāsta arī Jāņa Lapiņa skaidrojumu par šo simbolu – saule pati par sevi ir zvaigzne. Tādējādi vēsturiskajā karogā līdzās nacionālajām krāsām redzams vēl viens simbols, kas to atšķir no šodien ierastā Latvijas valsts karoga.
Pirmais zināmais latviešu nacionālā karoga oriģināls Cēsu muzejā būs apskatāms līdz 21. novembrim. Valsts svētku laikā tā ir iespēja tuvāk iepazīt vienu no Latvijas nacionālās simbolikas vēstures liecībām un cilvēkus, kuri palīdzējuši šo karogu saglabāt.
Projektu “Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild AS “Radio SWH”.
