ceturtdiena, 15. oktobris
SākumsSabiedrībaZiņasNovadu balss: Ogres skolās plāno apgūt bezpilota sistēmu vadīšanu, bet Dienvidlatgales apdziedāšanās...

Novadu balss: Ogres skolās plāno apgūt bezpilota sistēmu vadīšanu, bet Dienvidlatgales apdziedāšanās tradīcija iegūst atzinību

Latvijas novados šonedēļ uzmanības centrā ir gan izglītības attīstība un infrastruktūras atjaunošana, gan kultūras mantojuma saglabāšana. Talsu un Ventspils novadu pašvaldībām plānots piešķirt finansējumu vasaras lietavu radīto postījumu novēršanai, Ogres novadā iecerēts izmēģināt jaunu mācību saturu bezpilota sistēmu vadīšanā, bet Preiļu novadā izveidota vēsturē balstīta izlaušanās spēle. Savukārt Daugavpilī notiek starptautiskais folkloras festivāls, kura laikā īpaši tiks godināta Dienvidlatgales apdziedāšanās tradīcija, kas iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Par aktualitātēm Latvijas reģionos raidījumā “Novadu balss” stāsta Agnese Vasermane.

Talsu un Ventspils novadiem plāno piešķirt finansējumu lietavu postījumu novēršanai

Talsu un Ventspils novadu pašvaldībām plānots piešķirt 18 000 eiro vasaras lietavu radīto postījumu novēršanai. Par to liecina Tiesību aktu portālā publicētais rīkojuma projekts.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem 20. jūlijs bija lietainākā šā gada jūlija diena Latvijā. Valstī vidēji nolija 21 milimetrs lietus.

Alsungā meistaru diena pulcējusi 100 suitu tekstilmākslas interesentes

Laikraksts “Kurzemes Vārds” šonedēļ atskatās uz Alsungas Amatu mājā aizvadīto pasākumu “Meistaru diena Suitos”, kas vienkopus pulcējis 100 dalībnieces no visas Latvijas. Pasākuma laikā interesentēm bija iespēja klātienē apgūt suitu tekstilmākslas nianses un iepazīt tradicionālās amata prasmes.

Tālākā dalībniece uz Alsungu bija mērojusi vairāk nekā 400 kilometru garu ceļu no Liepnas Alūksnes novadā. Lielais dalībnieču skaits un interese no dažādiem Latvijas reģioniem apliecina, ka suitu tekstilmākslas tradīcijas turpina piesaistīt interesentes arī ārpus Kurzemes.

Ogres novadā skolēniem plāno mācīt bezpilota sistēmu vadīšanu

Pēc Ogres novada pašvaldības rosinājuma sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts izglītības attīstības aģentūru plānots izstrādāt jaunu mācību saturu bezpilota sistēmu un ierīču vadīšanā, vēsta laikraksts “Auseklis”.

Jauno mācību saturu vispirms paredzēts izmēģināt Ogres novada vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Pēc iegūto rezultātu izvērtēšanas Ogrē izstrādātais modelis varētu kļūt par pamatu šāda mācību satura ieviešanai arī citviet Latvijā.

Balvu novadā atjaunoti 14 sociālie dzīvokļi

Balvu novadā, īstenojot Eiropas Savienības fondu projektu, atjaunoti 14 no 15 projektā paredzētajiem pašvaldības sociālajiem dzīvokļiem, vēsta laikraksts “Liesma”. Atjaunošanas darbi veikti vairākās novada apdzīvotajās vietās.

Deviņi dzīvokļi atjaunoti Balvu pilsētā, trīs – Viļakā, bet pa vienam dzīvoklim Žīguros un Lazdukalna pagastā. Projektā kopumā paredzēta 15 pašvaldības sociālo dzīvokļu atjaunošana.

Vanagos izveidota izlaušanās spēle par nacionālo partizānu vēsturi

Preiļu novada Upmalas pagasta Vanagos, bijušās Vanagu pamatskolas ēkā, izveidots militārā mantojuma tūrisma objekts – izlaušanās spēle “Segvārds Vientulis”, vēsta “Vietējā Latgales Avīze”. Tā veltīta nacionālo partizānu kustībai Latgalē un priestera Antona Juhņeviča dzīvesstāstam.

Pēc padomju okupācijas varas atjaunošanas 1944. gadā Latgalē izvērsās nacionālo partizānu bruņotā pretošanās. Viens no nozīmīgākajiem šīs kustības vadītājiem reģionā bija priesteris Antons Juhņevičs, kurš partizānu rindās bija pazīstams ar segvārdu Vientulis. Tieši ar viņa darbību un šī vēstures posma notikumiem saistīta jaunizveidotā izlaušanās spēle.

Dienvidlatgales apdziedāšanās tradīcija iekļauta nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā

Daugavpilī šonedēļ norisinās 13. Daugavpils starptautiskais folkloras festivāls, kurā īpaša uzmanība šoreiz pievērsta kāzu tradīcijām. Viens no nozīmīgākajiem festivāla notikumiem paredzēts 18. oktobrī Daugavpils Vienības namā, kur tiks pasniegts Latvijas Nacionālā kultūras centra apliecinājums par tradīcijas “Apdziedāšanās un apdziedāšana Dienvidlatgalē” iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Šīs kultūras vērtības pieteikumu sagatavojusi biedrība “Iniciatīvu un kompetenču atbalsta centrs”. Tās pārstāve un folkloras dziesmu un deju kopas “Svātra” vadītāja Sarmīte Teivāne raidījumam stāsta, ka apdziedāšanās tradīciju atceras jau no agras bērnības. Viņa piedalījusies kaimiņu kāzās un ģimenes svētkos, kuros apdziedāšanās bijusi ierasta svinību sastāvdaļa.

Tomēr laika gaitā šī tradīcija sākusi pamazām izzust. Sarmīte Teivāne atklāj, ka folkloras kopa “Svātra”, kuru viņa vada jau vairāk nekā 30 gadus, dažādos pasākumos centusies apdziedāšanos atdzīvināt un nodot tālāk. Vienlaikus kļuvis skaidrs, ka tradīcijas saglabāšanai nepieciešams plašāks un sistemātiskāks darbs.

Tādēļ biedrība “Iniciatīvu un kompetenču atbalsta centrs” gada garumā veikusi pētījumu, lai apzinātu tradīcijas nesējus – cilvēkus, kuri joprojām atceras apdziedāšanās paražas, spēj par tām pastāstīt un paši prot tās praktizēt. Šis darbs palīdzējis apzināt zināšanas un prasmes, kuru saglabāšana ir būtiska tradīcijas turpināšanai nākamajās paaudzēs.

Sarmīte Teivāne atzīst, ka šogad izveidojusies īpaši veiksmīga sakritība – Daugavpils starptautiskā folkloras festivāla programmā viena no dienām ir veltīta tieši apdziedāšanai un apdziedāšanās tradīcijai. Līdz ar to tradīcijas iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā būs iespējams godināt pasākumā, kur šīs prasmes un to nozīme tiek izcelta arī plašākai sabiedrībai.

Līdz ar tradīcijas “Apdziedāšanās un apdziedāšana Dienvidlatgalē” iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā tajā pārstāvētas jau 47 kultūras vērtības.


Projektu “Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild AS “Radio SWH”.

LĪDZĪGI RAKSTI

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie

CITI LASA

Atteiktas operācijas, nožēla pēc gadiem un profesijas cena – saruna ar plastikas ķirurgu Ansi Ģīli

Plastikas ķirurga Anša Ģīļa profesionālais ceļš sācies ģimenē, kur medicīna bijusi ikdienas sastāvdaļa, taču līdz panākumiem nācies mērot garu ceļu un no daudz kā...

POPULĀRĀKIE