“Es gribētu dzirdēt Latvijas himnu, redzēt Latvijas karogu pēc iespējas biežāk,” saka Juris Šics, un šis teikums atklāj emocionālo slodzi, ko nes Latvijas olimpiskās delegācijas vietnieku komanda. Raidījumā “Kā dzīvot tālāk?” viņš un Roberts Pļāvējs stāsta par darbu, kas skatītājam parasti nav redzams, lai palīdzētu Latvijas olimpiskajai delegācijai Milānā un Kortīnā jau pavisam drīz.
Šīs spēles loģistiski ir pavisam cits stāsts nekā iepriekšējās. “Es domāju, ka šīs spēles droši vien atšķiras no citām spēlēm, jo šeit, Itālijā, ir pieci olimpiskie ciemati,” skaidro Šics. Lai viens cilvēks neplīstu uz pusēm, vadība sadalīta pa lokācijām. Pļāvējs ar humoru nosauc savu posteņa vietu: “Nu, es būšu Milānā pie kāda veikala.. pie šorttrekistiem, daiļslidotājiem un, protams, arī mūsu mīļajiem hokejistiem.”
Taču humors ir tikai neliela daļa no šī darba. “Viens delegācijas vadītājs nevar būt visās vietās vienlaicīgi, tāpēc katrā no tiem ciematiem ir vadītāju vietnieki,” skaidro Šics. Viņi ir cilvēki, kuri atbalsta sportistus brīžos, kad viss jāatrisina ātri un precīzi. “Mēs esam atbalsts sportistiem, kuri ir aizbraukuši tur parādīt savu labāko sniegumu,” piebilst Pļāvējs, “Tas, ko skatītājs redz televizora bildē, ir ļoti maza daļa.”
Aizkulisēs nozīme ir pat vismazākajām detaļām. “Olimpiādē katrai funkcijai vai lietai ir grāmatiņa, kurā ir aprakstīts process, kā tas notiek,” stāsta Pļāvējs. Savukārt Šics atgādina par elementārāko, kas tomēr var sabojāt dienu: “Nevajadzētu aizmirst akreditāciju un telefona numuru.” Tikmēr fonā joprojām rit cīņa. “Tagad tieši notiek lielākā daļa kvalifikāciju uz olimpiskajām spēlēm,” piebilst Pļāvējs.
“Man ir gods pārstāvēt valsti. Mēs esam maza valsts, bet ar lielu sirdi,” atzīst Šics. Viņa lielākais sapnis ir vienkāršs, bet spēcīgs: “Es gribētu dzirdēt Latvijas himnu, redzēt Latvijas karogu pēc iespējas biežāk.” Tam piekrīt arī Pļāvējs: “Šis nav stāsts par mani, bet tas ir stāsts par sportistiem un valsti.”
