Raidījumā “Virziens” “OPEN Radošais Centrs” vadītājs Edijs Klaišis atklāti runā par jauniešu dzīvi, atkarībām, vardarbību ģimenēs un sabiedrības liekulību. Sarunā viņš neslēpj arī paša sarežģīto pagātni, uzsverot – darbs ar grūtībās nonākušiem jauniešiem nerodas pēc iepriekš izstrādāta plāna, bet gan no reālām situācijām un vajadzības palīdzēt cilvēkiem, kuri palikuši vieni savās grūtībās.
Klaišis stāsta, ka “OPEN Radošais Centrs” sākotnēji bijusi vieta, kur jaunieši var droši pavadīt laiku, pagatavot ēst vai pamācīties, taču laika gaitā viss pārvērties daudz nopietnākā palīdzības sistēmā. Viņš atzīst, ka sākumā pat neapzinājās, cik lielā mērā organizācija izaugs: “Ja es būtu zinājis, ka tas izaugs par kaut ko tādu, es būtu no visa aizmucis prom.” Šobrīd vairākas centra vietas jau darbojas kā drošas patvēruma vietas jauniešiem, kuriem mājās šādas drošības nav.
Runājot par jauniešiem, kas nonāk “OPEN Radošais Centrs”, Klaišis uzsver – sabiedrībā valda ļoti maldīgs priekšstats par tā sauktajām nelabvēlīgajām ģimenēm. Viņaprāt, vissmagākā vardarbība bieži slēpjas aiz ārēji perfektas dzīves fasādes: “Prātam neaptverama vardarbība gan fiziskā, gan emocionālā ir tieši šajās te ārēji perfektajās ģimenēs.” Viņš norāda, ka daudzi vecāki nevēlas pieļaut domu par psihologa vai psihiatra palīdzību saviem bērniem tikai tāpēc, lai nesabojātu ģimenes tēlu apkārtējo acīs: “Vecāki ir gatavi maksāt tādu cenu par šo tēlu.”
“OPEN Radošais Centrs” vadītājs uzskata, ka daļa šo jauniešu sistēmai pat nav redzami, jo viņi nevēlas nodot savus vecākus institūcijām. Lai arī ģimenēs nereti valda alkohols, narkotikas vai vardarbība, jaunieši joprojām mīl savus vecākus un baidās no sekām, ko radītu oficiāla palīdzības meklēšana. Viņš arī uzsver – centrs apzināti cenšas palikt neatkarīgs no valsts sistēmas un finansējuma. “Mana pārliecība ir tāda – ja tu par kaut ko cīnies un gribi panākt kaut kādas izmaiņas, tev ir jābūt neatkarīgam,” saka Klaišis.
Īpaši skarba sarunas daļa ir par narkotiku izplatību jauniešu vidū. Klaiša skatījumā situācija pēdējos gados kļuvusi daudz bīstamāka nekā agrāk, jo narkotikas satur neprognozējamus piejaukumus, bet atkarība attīstās ļoti ātri, skaidrojot, ka mūsdienās jauniešu kompānijas nereti vieno nevis kopīgas intereses, bet gan vēlme lietot un aizmirsties. “No “pamēģināju” līdz drausmīgai atkarībai tagad ir ļoti īss ceļš,” viņš saka.
Klaišis sarunā vairākkārt asi kritizē arī pieaugušo sabiedrību, uzsverot, ka jaunieši lielā mērā atkārto to, ko redz apkārt. Viņaprāt, pieaugušie bieži paši demonstrē agresiju, pazemošanu un necieņu, bet pēc tam nosoda jauniešus par identisku uzvedību. “Mēs viņus samācām, un tad gribam viņus labot,” saka Klaišis, piebilstot: “Mēs esam tie, kas patiesībā visu ir sadi*suši.” Pēc viņa domām, jaunieši nereti cenšas aizbēgt nevis no savas dzīves, bet no vides, ko radījusi pieaugušo paaudze.
Sarunā izskan arī kritika izglītības sistēmai. Klaišis norāda, ka daudzi jaunieši pārtrauc mācības nevis slinkuma vai mobinga dēļ, bet pedagogu attieksmes dēļ. Viņš atceras dzirdētus ciniskus komentārus no skolotājiem par bērnu ģimenēm un uzskata – šādus jauniešus fiziski atgriezt skolā bieži vairs nav iespējams. Tāpēc viņš iestājas arī par tālmācības iespējām, uzsverot, ka viss lielā mērā atkarīgs no paša jaunieša motivācijas un attieksmes.
Neraugoties uz smagajiem stāstiem, sarunas noslēgumā izskan arī cerība. Klaišis stāsta, ka jaunieši “OPEN Radošais Centrs” mācās ne tikai izdzīvot, bet arī veidot ikdienas prasmes – plānot budžetu, gatavot ēst, strādāt un krāt drošības spilvenu. Daudzi pēc laika nostājas uz kājām, strādā, studē, dien armijā un paši kļūst par atbalstītājiem citiem jauniešiem. “Pilnīgi katru reizi starp ziedotājiem ir arī kāds no mūsu bijušajiem jauniešiem,” atklāj Klaišis, uzsverot – vislielākā nozīme ir nevis skaistiem lozungiem, bet drošai videi, uzticībai un iespējai cilvēkam pašam soli pa solim sakārtot savu dzīvi.
Pilnu raidījumu “Virziens” klausies un skaties ierakstā!
