Brīvdienas paiet ar iekšēju nemieru, vakars uz dīvāna ar sajūtu, ka būtu jādara kas “lietderīgāks”, bet atvaļinājums nereti beidzas ar vainas sajūtu par neizdarīto. Raidījumā “Rītdienas maršruts” ”Centra ZIN” vecāku izglītības programmas trenere Inga Oliņa un Georgs Rubenis skaidro, kāpēc pauze tik bieži kļūst par iekšēju konfliktu, nevis atslodzi.
Sarunā iezīmējas galvenais cēlonis – sabiedrībā dziļi iesakņojies priekšstats, ka cilvēka vērtība ir cieši saistīta ar viņa produktivitāti. Ja nekas netiek darīts, rodas sajūta, ka laiks tiek izšķiests. “Mums ir ļoti grūti atpūsties bez vainas sajūtas,” atzīst Oliņa, piebilstot, ka “mēs bieži vien savu vērtību sasaistām ar to, cik esam produktīvi.” Šāda domāšana neļauj prātam apstāties pat tad, kad ķermenis ir gatavs atpūtai.
Sekas tam ir atpūta, kas faktiski neatjauno. Cilvēks var būt fiziski apstājies, bet mentāli joprojām paliek spriedzē. “Ja tu atpūties un visu laiku domā par to, ko vēl neesi izdarījis, tā nav atpūta,” uzsver Oliņa. Šādā stāvoklī pauze pārvēršas par vēl vienu uzdevumu – “pareizi atpūsties” , kas ilgtermiņā veicina izsīkumu un neapmierinātību ar sevi.
Savukārt Rubenis pievērš uzmanību tam, cik normalizēta ir pastāvīga aizņemtība. Būt aizņemtam bieži tiek uztverts kā pierādījums tam, ka cilvēks ir vajadzīgs un nozīmīgs. Šādā kontekstā apstāšanās šķiet gandrīz nepieklājīga. Viņš uzsver, ka pauze netiek pretstatīta darbam – tā ir nepieciešams nosacījums, lai vispār būtu iespējams ilgstoši darīt kaut ko jēgpilnu un kvalitatīvu.
Raidījumā tiek lauzts arī priekšstats par vienu “pareizo” atpūtas veidu. “Nav viena pareiza veida, kā atpūsties,” atgādina Oliņa. Vienam tā var būt pastaiga vai klusums, citam – seriāls, sarunas vai pat šķietami bezmērķīga laika pavadīšana. Līdzīgi arī prokrastinācija ne vienmēr nozīmē slinkumu. “Prokrastinācija ne vienmēr ir slinkums,” norāda Oliņa, skaidrojot, ka tā var būt signāls par nogurumu vai nepieciešamību pēc pauzes.
Speciālisti aicina atpūtu uztvert kā apzinātu izvēli, nevis balvu par padarīto. Brīžos, kad pauzi pavada pārmetumi sev, ieteicams sākt ar pavisam nelielu soli – atļaut sev īsu brīdi bez pienākuma būt produktīvam. Apzināta apstāšanās palīdz atgūt līdzsvaru un atgādina, ka atpūta nav slinkums vai vājums, bet nepieciešams resurss, bez kura vainas sajūta tikai pieaug, bet spēki neatjaunojas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Rītdienas maršruts” saturu atbild AS “Radio SWH”.
