Viegla peļņa, daži klikšķi telefonā un šķietami nevainīgs darījums. Taču sekas var būt gadiem ilgi parādi, nopietnas juridiskas problēmas un sabojāta nākotne. Raidījumā “Kiberpēdas” biedrības “OPEN” radošais centrs vadītājs Edijs Klaišis skaidro, kāpēc arvien vairāk jauniešu tiek iesaistīti identitātes datu pārdošanā un kāpēc šāds lēmums var ietekmēt visu turpmāko dzīvi.
Pirms vasaras biedrība sākusi sociālo kampaņu “Nepārdod sevi”, kas vērš uzmanību uz identitātes rīku nodošanu svešām personām. Klaišis skaidro, ka mūsdienās iespējas nopelnīt šķietami vieglu naudu jauniešiem ir pieejamas teju ik uz soļa: “Mēs dzīvojam laikā, kad blakus, pirkstu stiepiena attālumā, ir ļoti daudz iespējas nopelnīt šķietami ātru naudu, bet kam ir ļoti, ļoti nopietnas sekas.” Viņš uzsver, ka šādos piedāvājumos mēdz ieķerties ļoti dažādi jaunieši.
Identitātes pārdošana ne vienmēr nozīmē naudas saņemšanu par pases vai bankas datiem. Nereti jauniešiem tiek piedāvāts norakstīt parādus, atdot Smart-ID piekļuvi, izmantot viņu bankas kontu vai pat reģistrēt uzņēmumu uz viņu vārda. Rezultātā sekas var būt ļoti smagas. “Uz tevi var sareģistrēt uzņēmumus, uz tevi var izmantot tavus kontus. Un tas iznākums tam visam ir ļoti, ļoti skumjš,” uzsver Klaišis.
Jaunieši šādās shēmās visbiežāk tiek ievilināti sociālajos tīklos un saziņas platformās, kur krāpnieki uzdodas par darba devējiem vai piedāvā šķietami vieglu peļņu. Klaišis norāda, ka digitālā vide kļūst arvien sarežģītāka, bet krāpnieku izmantotās metodes – arvien izsmalcinātākas.
Īpaši satraucoši ir tas, ka šādu piedāvājumu pamatā bieži ir jauniešu ievainojamība. Daļa cīnās ar atkarībām, citiem trūkst naudas ikdienas vajadzībām, vēl citi vienkārši neapzinās riskus. “Ja tu trīs dienas neesi ēdis un tev piedāvā, ka caur tavu kontu izskaitīs naudu, un tu no tā vari paturēt kaut kādu summu, tu arī nedomāsi,” atzīst Klaišis. Viņaprāt, tieši tāpēc par šiem riskiem jārunā bez nosodījuma un moralizēšanas.
Īpaši sarežģītās situācijās nereti nonāk jaunieši, kuri uzauguši ārpusģimenes aprūpē. Pēc Klaiša teiktā, daudzi no viņiem dzīvē ir spiesti pieaugt ātrāk par saviem vienaudžiem, tomēr atsevišķās situācijās joprojām ir ļoti uzticīgi un viegli ietekmējami. Tieši tāpēc viņi biežāk kļūst par dažādu manipulāciju upuriem. Vienlaikus viņš uzsver, ka pilngadību sasniegušiem jauniešiem nākas sākt patstāvīgu dzīvi pasaulē, kurā vilinājumu un risku netrūkst.
Vēl satraucošāk ir tas, ka identitātes datu nodošana var būt tikai pirmais solis daudz nopietnāku problēmu virzienā. Klaišis brīdina, ka atsevišķos gadījumos šādas situācijas var novest pie šantāžas, ekspluatācijas un pat cilvēktirdzniecības riskiem. Viņš uzsver, ka cilvēktirdzniecība nav tikai dramatiski stāsti par cilvēku nolaupīšanu, bet daudz plašāks problēmu loks, kas nereti sākas ar šķietami nenozīmīgu piekrišanu vai vieglas peļņas solījumu digitālajā vidē.
Ja identitātes dati jau ir nodoti vai radušās aizdomas par iesaistīšanos šādā shēmā, Klaišis aicina nepalikt vienatnē ar problēmu. “Ja tu arī esi kaut ko tādu jau izdarījis, parunā ar kādu cilvēku, kuram tu uzticies, vai arī vērsies policijā,” viņš mudina, uzsverot, ka šķietami neliels lēmums digitālajā vidē var atstāt sekas uz daudziem gadiem.
“Viens šāds darījums digitālajā vidē var sabojāt visu tavu dzīvi,” brīdina Klaišis. Savukārt tiem, kuri domā, ka šī problēma viņus neskar, viņam ir skaidrs vēstījums: “Ja jums liekas, ka tas viss ir ļoti tālu no jums, tad ticiet man – nē. Tas no mums katra ir maksimums divu rokas spiedienu attālumā.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
