Pasaulslavenais aktieris un Tibetas interešu aizstāvis Ričards Gīrs pirmo reizi viesojās Latvijā, lai prezentētu filmu “Wisdom of Happiness”, kas veltīta Dalailamas dzīves filozofijai un vēstījumam pasaulei.
Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” viņa saruna ar Inesi Vaikuli izvērtās daudz plašāka par kino un jauno filmu. Gīrs dalījās pārdomās par Tibetu, demokrātiju, ģimeni, dzīvi starp Eiropu un Ameriku, kā arī par to, kāpēc cilvēku būtībā slēpjas līdzjūtība.
Sarunas laikā viņš runāja par līdzjūtību kā spēku, kas var mainīt sabiedrību, par savu pirmo tikšanos ar Dalailamu, par satraukumu saistībā ar notikumiem Tibetā un par pārliecību, ka, neraugoties uz pasaules problēmām, cilvēka būtības pamatā tomēr slēpjas labestība.
“Mēs esam daudz vairāk saistīti, nekā domājam”
Runājot par filmu “Wisdom of Happiness”, Gīrs uzsver, ka tās centrā ir Dalailamas galvenais vēstījums – labestība, līdzjūtība un atbildība vienam pret otru. Budisms jau izsenis māca par visu dzīvo būtņu savstarpējo saistību, un līdzīgas atziņas mūsdienās arvien biežāk apstiprina arī zinātne.
“Pašā mūsu būtības pamatā ir mīlestība un līdzjūtība,” uzsver Gīrs.
Pēc aktiera domām, cilvēki pārāk bieži uztver sevi kā nošķirtas būtnes, lai gan patiesībā ir daudz ciešāk saistīti, nekā mēdz domāt. Ja šo izpratni izdotos patiesi pieņemt, mainītos ne tikai attiecības starp cilvēkiem, bet arī sabiedrība kopumā.
Viņš stāsta, ka filmas seansos dažādās pasaules valstīs novērojis līdzīgu reakciju – pēc noskatīšanās cilvēki kļūst atvērtāki un telpā rodas īpaša kopības sajūta.
Kā jaunības meklējumi aizveda pie Tibetas
Lai gan plašākai publikai Gīrs pazīstams kā aktieris, viņa saikne ar Tibetu aizsākās krietni pirms viņš ieguva starptautisku atpazīstamību. Viņš atceras, ka jaunībā juties apjucis un meklējis atbildes uz jautājumiem par dzīves jēgu, identitāti un cilvēka būtību. Tieši šie meklējumi viņu noveda pie budisma un vēlāk arī pie Tibetas trimdas kopienas Indijā.
Pirmais ceļojums uz Dharamsalu, kur dzīvoja Dalailama un tūkstošiem tibetiešu bēgļu, atstāja dziļu iespaidu. Tur viņš pirmoreiz satika Dalailamu – cilvēku, kurš vēlāk kļuva par vienu no svarīgākajām personībām viņa dzīvē.
“Kā es varu palīdzēt? Ko es varu darīt tavā labā? No Dalailamas skatpunkta svarīgākais ir jautājums – kā es varu mazināt tavas ciešanas?” stāsta Gīrs.
Sarunā viņš vairākkārt atgriežas arī pie pašreizējās situācijas Tibetā. Aktieris aicina pasauli neaizmirst tibetiešu tautu un uzsver, ka viņu kultūra un identitāte joprojām ir apdraudēta. Vizītes laikā Latvijā viņš par šo jautājumu runājis arī ar politiķiem, jo uzskata, ka starptautiskajai sabiedrībai jāturpina pievērst uzmanība notikumiem reģionā.
Vienlaikus Gīrs runā arī par Ķīnas pieaugošo ietekmi pasaulē un uzsver, ka demokrātiskajām valstīm jāspēj domāt ilgtermiņā un aizstāvēt savas vērtības. Noslēgumā viņš vēlreiz aicina neaizmirst Tibetu un mudina cilvēkus runāt par notiekošo ar politiķiem un sabiedrību kopumā.
Par demokrātiju un pasaules nākotni
Gīrs neslēpj bažas par autoritārisma pieaugumu dažādās pasaules vietās un uzskata, ka daudzas demokrātiskas sabiedrības pārāk ilgi pieņēmušas savas brīvības kā pašsaprotamas. Viņaprāt, demokrātiju pārāk bieži sāk novērtēt tikai brīdī, kad tā jau nonākusi apdraudējumā.
Tomēr aktieris neuzskata, ka situācija būtu bezcerīga. Gluži pretēji – viņš vairākkārt uzsver, ka saglabā optimismu, jo tic cilvēku spējai būt līdzjūtīgiem un sadarboties.
Viņaprāt, ikviens var palīdzēt veidot tā sauktās “miera zonas” – vidi, kurā valda cieņa, atbildība un rūpes par līdzcilvēkiem. Šādas kopienas, pēc viņa domām, spēj iedvesmot arī citus un pakāpeniski ietekmēt sabiedrību kopumā.
“Holivuda nav nekas īpašs”
Neraugoties uz vairāk nekā četrdesmit gadu ilgu karjeru kino industrijā, Gīrs uz slavu raugās pārsteidzoši vienkārši. Viņš stāsta, ka līdzīgu padomu dod arī savam dēlam, kurš nesen sācis aktiera karjeru, uzsverot, ka aktiermāksla ir profesija tāpat kā jebkura cita.
Pēc viņa domām, cilvēki bieži mēdz romantizēt Holivudu, taču realitātē tā nav īpaši atšķirīga no jebkuras citas darba vides. Tur sastopamas tās pašas emocijas, bailes un cilvēciskās vājības, ar kurām saskaras ikviens.
“Ikvienam ir savas bailes, savi prieki. Ikviens saskaras ar dusmām, naidu, greizsirdību un skaudību – neatkarīgi no tā, vai viņš ir kinozvaigzne vai cilvēks, kurš slauka grīdu,” saka Gīrs.
Dzīve starp Ameriku un Eiropu
Sarunas laikā Gīrs pieskaras arī ģimenes dzīvei. Viņa sieva ir spāniete, un ģimene kādu laiku dzīvojusi Spānijā, pirms atgriezusies ASV. Aktieris stāsta, ka abi dēli aug bilingvālā vidē, un valoda viņu ģimenē ir cieši saistīta ar kultūru un identitāti.
Runājot par Eiropu, viņš atzīst, ka tai piemīt īpaša atmosfēra – cilvēki šķiet brīvāki, mierīgāki un vairāk izbauda ikdienu. Līdzīgu sajūtu viņš guvis arī Rīgā, kuru raksturo kā īpašu vietu ar sirsnīgiem un atvērtiem cilvēkiem.
Neraugoties uz sarunā skartajām sarežģītajām tēmām – no Tibetas līdz demokrātijas nākotnei –, Gīra galvenais vēstījums paliek nemainīgs: cilvēku būtības pamatā joprojām ir mīlestība un līdzjūtība.
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
