Daudzviet Latvijā, īpaši laukos un mazpilsētās, pirmie nelaimes vietā nereti ierodas tieši brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Raidījumā “Redzeslokā: Sabiedrība” Valmieras Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vadītājs Egīls Kaužēns un Ramatas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas vadītājs Andis Vuškāns stāsta, kāpēc izšķirošas ir pirmās minūtes un kādu lomu brīvprātīgie spēlē ikdienā un krīzes situācijās.
Kaužēns skaidro, ka brīvprātīgo darbs neaprobežojas tikai ar ugunsgrēku dzēšanu. Liela daļa ikdienas paiet preventīvajā darbā – iedzīvotāju izglītošanā par ugunsdrošību, konsultācijās un mācībās, lai nelaimes vispār nenotiktu. Viņš uzsver, ka tieši ātra reaģēšana bieži vien nosaka, cik lielus postījumus izdosies novērst.
“Jo ātrāk mēs esam pie notikuma, jo tas tiek noķerts sākuma stadijā un jo mazāka ir cīņa. Jo vēlāk informācija atnāk, jo problēma ir izaugusi lielāka.”
Viņaprāt, ideālā situācijā katrā pagastā būtu sava organizēta brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda, jo tieši vietējie cilvēki vislabāk pazīst apkārtni un spēj reaģēt visātrāk. “Cilvēki apzinās, ka grib drošību savā pagastā, un tādā veidā arī iesaistās,” viņš saka.
Brīvprātīgo darbs neaprobežojas tikai ar ugunsgrēkiem. Viņi palīdz arī izsūknēt applūdušus pagrabus, novākt uz ēkām uzkritušus kokus un iesaistās citās ārkārtas situācijās, kur nepieciešama ātra palīdzība.
Runājot par kopienu nozīmi, Kaužēns uzsver, ka tieši savstarpējā uzticēšanās ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai rīcībai krīzes situācijās. “Cilvēks vairāk uzticas kaimiņam nekā kādam svešam,” viņš norāda, piebilstot, ka vietējās brīvprātīgo komandas stiprina kopienas un gatavību palīdzēt ne tikai ugunsgrēkos, bet arī citās ārkārtas situācijās.
Vuškāns stāsta, ka brīvprātīgie palīdz arī nodrošināt elektroapgādi, ūdensapgādi un citus neatliekamus atbalsta darbus ārkārtas situācijās. To viņš īpaši spilgti pieredzējis Ukrainā. “Pats esmu bijis Ukrainā, un tur pirmajās astoņās nedēļās tieši brīvprātīgās organizācijas uzņēmās pirmo darbību, jo mēs esam ātri – mums nav jātaisa iepirkums, mēs visus lēmumus varam pieņemt ātri,” stāsta Vuškāns.
“Vienam ir zveja, vienam ir medības, un vienam ir šis pasākums.”
Ar šo salīdzinājumu Vuškāns raksturo motivāciju iesaistīties brīvprātīgo kustībā, uzsverot, ka vēlme palīdzēt citiem daudziem kļūst par aizraušanos un dzīvesveidu.
Ne mazāk svarīga ir arī profilakse. Brīvprātīgie regulāri dodas uz skolām un bērnudārziem, kur bērniem stāsta par ugunsdrošību. “Bērns atnāk mājās un sāk vecākiem jautāt: “Vai mums ir šitas? Vai mums ir tas?” Tas ļoti labi nostrādā,” stāsta Vuškāns, uzsverot, ka bērni bieži kļūst par galvenajiem drošības vēstnešiem savās ģimenēs.
Runājot par situāciju Latvijā, Kaužēns norāda, ka Vidzemē brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība ir salīdzinoši labi attīstīta, aktivizējas arī Kurzeme, taču Latgalē šādu komandu joprojām ir ievērojami mazāk, lai gan, ņemot vērā reģiona specifiku, to nozīme tur būtu īpaši liela.
Latvijā nepieciešams turpināt stiprināt sadarbību starp pašvaldībām, valsti un brīvprātīgajām organizācijām, vienlaikus veicinot jaunu komandu veidošanos. Kā pozitīvu soli Kaužēns min to, ka valsts brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām sāk nodot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta lietotās automašīnas, kas palīdz stiprināt vietējo komandu spējas.
Viņaprāt, jo vairāk cilvēku būs gatavi iesaistīties savas kopienas drošībā, jo noturīgāka būs visa sabiedrība. “Ja sabiedrība iesaistās, tad tam ir liels efekts,” uzsver Kaužēns.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Redzeslokā: Sabiedrība” saturu atbild AS “Radio SWH”.
