Vienām sugām Latvijā klājas arvien labāk, citas atkāpjas, bet mežos tiek atklātas jaunas retu sugu atradnes. Raidījumā “Mežnīca” AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides eksperts un ornitologs Uģis Bergmanis stāsta, kā mainās Latvijas dabas daudzveidība, kā retu sugu atrašana ietekmē mežu apsaimniekošanu un kā izdevies izglābt klinšu ērgli, kuram sākotnēji bija maz cerību izdzīvot.
Latvija atrodas pārejas joslā starp ziemeļu jeb boreālajiem un dienvidu jeb platlapju mežiem, tāpēc pie mums sastopamas abu reģionu sugas. Vienlaikus nevar viennozīmīgi teikt, ka dabas daudzveidība tikai palielinās vai samazinās – dažām sugām pieaug skaits un paplašinās izplatības areāls, bet citām vērojama pretēja tendence.
Viens no nesenajiem vērtīgajiem atradumiem ir Alūksnes novada Liepnas pagastā konstatētais lielais torņgliemezis. Sugas klātbūtne Latvijas austrumos bijusi zināma jau iepriekš, tomēr tā ir ļoti reta. Gliemezim nepieciešams noēnojums un paaugstināts mitrums, tāpēc nepietiek aizsargāt tikai koku, uz kura tas atrasts.
“Ja mēs to vienīgo koku atsegsim, saulīte nodedzinās, un beigas būs tam gliemezim,” skaidro Bergmanis.
Šādi atradumi var mainīt arī saimnieciskos plānus – piemēram, iespējams mainīt plānotā ceļa trasi vai pielāgot meliorācijas risinājumus. LVM vides eksperti teritorijas apseko pirms infrastruktūras projektu īstenošanas, lai saimnieciskā darbība būtu iespējami saudzīgāka pret meža ekosistēmu.
Jūras ērgļiem labāko ligzdošanas vietu kļūst par maz
Ja reto sugu atradumi liek pielāgot to dzīvotņu apsaimniekošanu, putnu monitoringa dati rāda plašākas pārmaiņas Latvijas dabā. Bergmanis skaidro, ka gan meža, gan lauku putnu indeksam Latvijā ir lejupslīdoša tendence, tomēr konkrētu sugu situācija būtiski atšķiras.
LVM ilgstoši monitorē sešas īpaši aizsargājamas putnu sugas – melno stārķi, medni, jūras ērgli, zivju ērgli, klinšu ērgli un mazo ērgli. Jūras, klinšu un zivju ērgļu populācijas ir pieaugušas, mazā ērgļa populācija saglabājas stabila, bet medņu un melno stārķu skaits samazinās.
Īpaši izceļas jūras ērglis, kura populācija augusi tik būtiski, ka putniem sāk pietrūkt piemērotāko ligzdošanas vietu.
“Jūras ērgļu populācija ir tik piesātināta šobrīd Latvijā, ka šī suga sāk ligzdot sev šķietami netipiskās vietās, jo visas labās teritorijas ir aizņemtas.”
Savukārt mednis ir cieši saistīts ar savu dzīvotni un nav īpaši spējīgs pielāgoties tās pārmaiņām. Tam nepieciešami mitri priežu meži, bet mežu meliorācija sugai nenāk par labu. Ilgākā laikā to var ietekmēt arī klimata pārmaiņas.
Melnajam stārķim īpaši svarīgas ir dabiskas, nepārveidotas nelielas ūdensteces, kur tas var atrast barību. “Tur, kur ir pietiekamā daudzumā dabiskas, nepārveidotas nelielas ūdensteces, upītes, tur ar stārķi viss ir kārtībā,” stāsta Bergmanis. Savukārt, samazinoties zivju un abinieku skaitam pārveidotās ūdenstecēs, atkāpjas arī melnais stārķis.
No gandrīz bezcerīga stāvokļa līdz Somijai
Bergmanis stāsta arī par putnu rehabilitācijas staciju Madonas novada Barkavas pagastā. Viņš atzīst – ja savvaļas putnu cilvēks spēj paņemt rokās, tas parasti liecina par nopietnu traumu vai ļoti sliktu veselības stāvokli.
2025. gada novembrī Bergmanis saņēma informāciju par Iecavas pusē atrastu nelidojošu klinšu ērgli. Putns bija tik novārdzis, ka pēc ievietošanas rehabilitācijas stacijā apgāzās un palika guļam uz muguras. “Nu man jau šķita, ka tas būs dienas jautājums, kad viņš būs beigts,” atceras ornitologs.
Analīzēs noskaidrojās, ka ērglis bija smagi saindējies ar svinu. Lai gan izredzes izdzīvot sākotnēji bija nelielas, pēc aptuveni četru mēnešu aprūpes putns atkopās. Pirms palaišanas savvaļā tam piestiprināja satelīta raidītāju, kas ļāva sekot ērgļa tālākajām gaitām. Tas caur Igauniju devās uz Somiju.
“Šis tiešām ir veiksmes stāsts. […] Drīz būs pusgads, viņš uzturas Somijā. Ar viņu viss ir labi.”
Rehabilitācijas stacijā izaugušie jaunie putni reizēm šo vietu sāk uztvert kā savas mājas. Bergmanim tā gadījies gan ar mazo ērgli, gan melno stārķi, kurus pēc atveseļošanās nācies mudināt doties prom. “Es saku – nu nekā nebūs. Tev jāceļo uz Āfriku,” stāsta ornitologs.
“Mežnīca” ir Radio SWH TV, Radio SWH LV un Radio SWH Rock raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem apkopo meža nozares aktualitātes. Raidījuma ciklu finansē Meža attīstības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
