Četras nolietotas riepas pēc sezonas maiņas var šķist neliela problēma. Tās var nolikt garāžā “uz vēlāku laiku”, aizvest uz laukiem, izmantot kā puķu dobes apmali vai vienkārši atstāt pie sadzīves atkritumu konteineriem. Taču nolietota riepa nav atkritums, kuru vajadzētu kaut kur nolikt un par to aizmirst.
Pareizi nodota riepa var nonākt pārstrādē, kur tās gumiju, metālu un citas sastāvdaļas iespējams atgriezt apritē un izmantot jaunu produktu radīšanai. Savukārt dabā izmesta vai gadiem krāta riepa var kļūt par piesārņojuma un ugunsdrošības problēmu.
Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” par nolietoto riepu apsaimniekošanu, pārstrādi un autovadītāju paradumiem stāsta AS “AJ Power Recycling” valdes loceklis Uldis Skrebs.
Kur rodas visas vecās riepas?
Pēc Skreba teiktā, Latvijā ik gadu tiek pārdoti aptuveni 15 tūkstoši tonnu jaunu riepu. Vienlaikus riepu nodošanas akcijās savāktais daudzums turpina palielināties.
Viņš pieļauj, ka daļa no tām ir riepas, kas gadiem glabātas garāžās, šķūņos un citās vietās, līdz cilvēkiem radusies ērta iespēja tās nodot.
Arī riepu uzskaite Latvijā kļūst precīzāka, taču autovadītājam svarīgākais jautājums ir daudz vienkāršāks – ko darīt brīdī, kad riepa savu laiku ir nokalpojusi?
Mežs nav vieta vecajām riepām
Viens no sliktākajiem risinājumiem ir riepas vienkārši izmest dabā.
Skrebs skaidro, ka riepa ir ar naftas produktiem saistīts izstrādājums un tās ilgstoša atrašanās apkārtējā vidē nav nekaitīga. Pēc viņa teiktā, ar laiku vielas no riepas var nonākt augsnē un ūdenī, ietekmējot arī tur dzīvojošos organismus.
Vēl viena būtiska problēma ir riepu degšana.
Ja aizdegas lielāks riepu daudzums, šādu ugunsgrēku ir sarežģīti nodzēst. Nepieciešams ievērojams ūdens daudzums un reizēm arī citi dzēšanas līdzekļi, savukārt degšanas laikā tiek piesārņots gaiss un var tikt piesārņoti arī notekūdeņi.
Tieši tāpēc arī gadiem ilga riepu krāšana šķūnī vai garāžā nav labs ilgtermiņa risinājums. Pat ja riepas nevienam netraucē šodien, nelaimes gadījumā to uzkrājums var radīt papildu riskus.
Arī puķu dobe nav labākais riepas “otrais mūžs”
Vecas riepas Latvijā joprojām iespējams redzēt pagalmos, dārzos un pat bērnu rotaļu vietās. Tās izmanto kā apmales, puķu dobes, teritorijas norobežojumus vai rotaļu elementus.
No atkārtotas izmantošanas skatpunkta tas sākumā var šķist pat ilgtspējīgi – priekšmets netiek izmests, bet iegūst citu funkciju. Tomēr Skrebs šādu nolietotu riepu izmantošanu neiesaka.
Turklāt riepu pārveidošana vēlāk var būtiski apgrūtināt pārstrādi. Ja riepā ieliets betons, ieskrūvētas skrūves vai tā nokrāsota, pirms pārstrādes svešie materiāli ir jāatdala.
Īpaši problemātiski ir riepā pievienoti metāla priekšmeti, jo tie var bojāt pārstrādes iekārtas.
Tāpēc vienkāršākais princips ir arī praktiskākais: kad riepa savu laiku ir nokalpojusi, labāk to nodot pārstrādei, nevis pārvērst par pagalma dekorāciju vai būvelementu.
Ko darīt, ja riepas atstātas pie atkritumu konteineriem?
Nolikt riepu blakus sadzīves atkritumu konteineram arī nav pareizais risinājums.
Skrebs skaidro, ka šādā situācijā mājas apsaimniekotājam vai iedzīvotāju kopienai vajadzētu sazināties ar savu atkritumu apsaimniekotāju un vienoties par riepu savākšanu.
Ja vienuviet uzkrājies lielāks daudzums riepu, iespējams organizēt to izvešanu efektīvāk, nevis transportu sūtīt pakaļ vienai vai divām riepām.
Savukārt pašam autovadītājam jau jaunu riepu iegādes brīdī ir vērts noskaidrot, kur pēc to nolietošanās varēs nodot veco komplektu.
Raidījumā uzmanība pievērsta arī internetā iegādātām riepām. Pērkot tās attālināti, cilvēkam pēc vairākiem gadiem pašam var nākties meklēt vietu, kur vecās riepas nodot. Tāpēc viens praktisks jautājums pirms pirkuma var aiztaupīt problēmas nākotnē:
Kur es varēšu nodot šo riepu, kad tā būs nokalpojusi?
Kas notiek ar riepu pēc nodošanas?
Pareizi nodotas riepas stāsts ar savākšanas laukumu nebeidzas. Tur sākas tās ceļš uz atkārtotu izmantošanu.
Vispirms riepas tiek šķirotas. Atsevišķi nodala vieglo automašīnu, motociklu, smago transportlīdzekļu, industriālās un citas riepas, jo to uzbūve un sastāvs atšķiras.
Pēc tam no riepām tiek izņemti nevēlami svešķermeņi un sākas mehāniskā pārstrāde.
Riepas tiek sasmalcinātas mazākos gabalos. Procesa laikā ar magnētu tiek atdalīts metāls, bet tālāk iespējams nodalīt arī gumiju un tekstila daļu.
Skrebs norāda, ka šīs riepas sastāvdaļas iespējams izmantot atkārtoti. Metāls var nonākt tālākā metāla pārstrādē, bet no gumijas iegūst dažādas frakcijas un granulas, ko izmanto jaunu izstrādājumu ražošanai.
Pirmreizējā riepu apstrāde tiek veikta Latvijā, savukārt daļa iegūto materiālu pēc tam nonāk partneru rūpnīcās citviet Eiropā, kur no tiem top gala produkti.
No vecas riepas – sporta segums, paklājiņš vai pat ceļš
Pārstrādātu riepu materiālu iespējams sastapt vietās, kur par tā izcelsmi ikdienā nemaz neaizdomājamies.
Raidījumā kā piemēri minēti gumijas segumi bērnu laukumos un sporta zālēs, automašīnu paklājiņi, dažādi blīvējumi un citi gumijas izstrādājumi.
Pārstrādāto materiālu iespējams izmantot arī negaidītākos veidos. Skrebs min, piemēram, ķerru rokturus, kuru ražošanā var tikt izmantots no riepām iegūts gumijas pulveris.
Vēl viens virziens ir ceļu būve. Pēc Skreba teiktā, citviet Eiropā pārstrādātu riepu materiālu pievieno asfaltam, lai uzlabotu tā elastību un kalpošanas īpašības dažādos laikapstākļos.
Viņš stāsta, ka arī Latvijā Rīgas Tehniskā universitāte veikusi šāda risinājuma testēšanu, lai novērtētu tā piemērotību mūsu apstākļiem.
Riepu pārstrāde parāda aprites ekonomiku praksē
Nolietotu riepu pārstrāde ir uzskatāms piemērs tam, ko nozīmē aprites ekonomika.
Ja produktu pēc tā kalpošanas laika iespējams savākt, sadalīt sastāvdaļās un materiālus izmantot atkārtoti, samazinās nepieciešamība pēc jaunām izejvielām.
Kā raidījumā uzsver Skrebs, labākais scenārijs ir nevis vienkārši savākt atkritumu, bet atgriezt tajā esošos materiālus apritē.
Tieši šeit redzama saikne arī ar klimata un resursu taupīšanas jautājumiem. Jo vairāk esošo materiālu iespējams izmantot atkārtoti, jo mazāka ir nepieciešamība katru jaunu produktu sākt tikai ar jaunu resursu ieguvi.
Tāpēc starp dabā izmestu un pareizi nodotu riepu ir būtiska atšķirība. Pirmajā gadījumā tā kļūst par problēmu, otrajā – tās materiāli var kļūt par izejvielu nākamajam produktam.
Videi draudzīgāk ir vispirms pagarināt riepas mūžu
Atbildīga riepu apsaimniekošana sākas vēl pirms tās kļuvušas par atkritumiem.
Skrebs iesaka regulāri pārbaudīt spiedienu riepās. Nepareizs spiediens var veicināt ātrāku riepas nodilumu, tādēļ pareiza riepu uzturēšana palīdz pagarināt to kalpošanas laiku un izvairīties no nevajadzīgiem izdevumiem.
Svarīga ir arī sezonālo riepu uzglabāšana. Tās nevajadzētu ilgstoši atstāt saulē, jo tas var pasliktināt riepas īpašības un saīsināt tās izmantošanas laiku.
Tas atgādina vēl vienu būtisku ilgtspējas principu – pirms domāt par pārstrādi, ir vērts pēc iespējas ilgāk un atbildīgāk izmantot to, kas mums jau pieder.
Trīs lietas, ko atcerēties autovadītājam
Raidījuma noslēgumā Skrebs izceļ trīs vienkāršus principus.
Pārbaudi riepu spiedienu.
Pareizi uzturēta riepa kalpos ilgāk un nenodils nevajadzīgi ātri.
Pareizi uzglabā sezonālās riepas.
Neatstāj tās ilgstoši saulē un apstākļos, kas var paātrināt to bojāšanos.
Kad riepa nokalpojusi, nodod to pareizi.
Neatstāj to mežā, pie sadzīves atkritumu konteinera, šķūnī uz nenoteiktu laiku vai kā improvizētu pagalma dekorāciju. Noskaidro nodošanas iespējas pie riepu tirgotāja, autoservisā, pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai riepu nodošanas akcijās.
Ilgtspējīgākā izvēle sākas vēl pirms riepa kļūst par atkritumu – to pareizi lietojot un uzglabājot, iespējams pagarināt tās kalpošanas laiku. Savukārt tad, kad riepa savu laiku ir nokalpojusi, svarīgākais ir nevis atrast tai vietu šķūnī vai pagalmā, bet nogādāt to pārstrādei, lai tās materiāli varētu atgriezties apritē.
Tādējādi viena pavisam ikdienišķa autovadītāja izvēle kļūst par daļu no daudz plašāka principa: lieto ilgāk, nodod pareizi un ļauj resursiem atgriezties apritē.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
