Makšķernieks un dabas entuziasts Uģis Circenis raidījumā “Zaļais stūris” dalās iespaidos no nesenā brauciena uz Zviedrijas Bīskes upi (Byskeälven), kur iepazinis pieredzi lašu upju apsaimniekošanā. Viņu pārsteigusi ne tikai sakārtotā makšķerēšanas sistēma, bet arī tas, cik lielu uzmanību tur velta lašu migrācijai un upju ilgtspējīgai apsaimniekošanai.
Viens no pirmajiem novērojumiem bijis vienkāršā makšķerēšanas licenču iegādes sistēma. Kā stāsta Circenis, atļaujas iespējams iegādāties internetā, turklāt katrai upei ir savi noteikumi – gan par sezonu, gan atļauto lomu. Makšķerniekiem ir skaidri zināms, ko konkrētajā vietā drīkst darīt, un noteikumi tiek pielāgoti situācijai katrā upē.
Vēl lielāku iespaidu uz viņu atstājis tas, cik nopietni Zviedrijā pievēršas lašu populācijas saglabāšanai. Vienā no apmeklētajām vietām pie hidroelektrostacijas izbūvēts zivju ceļš, kas ļauj lašiem sasniegt nārsta vietas. Tur ierīkotas arī kameras un zivju skaitītāji, kas palīdz sekot līdzi migrācijai. Kā stāsta Circenis, šie dati palīdz pieņemt lēmumus par makšķerēšanas ierobežojumiem un zivju resursu apsaimniekošanu.
Viens no spilgtākajiem brīžiem brauciena laikā bijusi iespēja zivju skaitītāja kamerā redzēt aptuveni 1,3 metrus garu lasi, kas dodas augšup pa upi. Tieši šādi brīži, pēc makšķernieka teiktā, ļauj pa īstam novērtēt, cik smags ir laša ceļš uz nārsta vietām.
“Zivs tik ļoti domā par saviem pēcnācējiem, ka tai ir jāiziet cauri šai ellei. Tur ir baigai iekšai jābūt,” viņš saka.
Runājot par lašu ceļu uz nārsta vietām, Circenis atzīst, ka tikai redzot šo procesu savām acīm, iespējams pa īstam novērtēt, cik milzīgus šķēršļus zivis pārvar. Tieši tāpēc, viņaprāt, īpaši svarīgi ir pēc iespējas mazināt cilvēka radītos šķēršļus un palīdzēt zivīm sasniegt nārsta vietas.
Circenis atzīst, ka pēc redzētā Zviedrijā arī viņa paša skatījums uz makšķerēšanu kļuvis citāds – svarīgs ir ne tikai loms, bet arī pati upe un tās nākotne.
“Lašu makšķerēšana ir tāda filozofija. Kad tu vēro upi un lasi, tu sasaisties kopā ar visu dabu.”
Salīdzinot ar Latviju, Circenis uzsver, ka arī pie mums netrūkst skaistu upju un makšķerēšanas vietu, taču Zviedrijā viņu pārsteigusi konsekventā pieeja upju apsaimniekošanai un rūpes par to, lai lašu populācija ilgtermiņā saglabātos.
Noslēgumā Circenis atgādina, ka makšķerēšana viņam nozīmē daudz vairāk nekā iespēju noķert zivi. Tā ir iespēja izrauties no ikdienas steigas, pabūt dabā un paskatīties uz upi citām acīm. Viņš uzsver, ka tieši attieksme pret upēm un zivju resursiem ir tas, kas Zviedrijā atstājis vislielāko iespaidu. Viņaprāt, tieši šī attieksme pret upi un iespēja patiesi būt dabā padara makšķerēšanu par daudz ko vairāk nekā tikai zivs noķeršanu.
