Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvs Seuta jūlija beigās piedzīvoja masveida migrācijas vilni no Marokas. No 30. līdz 31. jūlijam Seutā iekļuva aptuveni 60 tūkstoši migrantu, bet vairākiem desmitiem šie mēģinājumi beidzās ar nāvi. Spānija migrantu pieplūdumā apsūdzēja cilvēku kontrabandas tīklus, kuri migrantus maldinājuši, apgalvojot, ka stingri apsargāto robežu būs iespējams šķērsot vienkāršāk.
Raidījumā “Ziņu detektīvs” Inese Vaikule pievēršas tam, kā migrācijas krīze dažu dienu laikā kļuva arī par dezinformācijas vilni internetā. Sarunā ar Latvijas Universitātes profesori, pētnieci un pasniedzēju Žanetu Ozoliņu analizēts, kā Eiropas Savienība spēj reaģēt uz šāda veida krīzēm, kurās savijas robežkontrole, ģeopolitika, noziedzīgie grupējumi un maldinoši vēstījumi.
Tūkstošiem migrantu ierašanās Seutā sociālajos tīklos ātri tika izmantota dažādu pārspīlētu un nepatiesu vēstījumu izplatīšanai. Ierakstos parādījās video, kuros migrantiem tika piedēvēti vandālisma akti, kas patiesībā nebija notikuši. Tostarp izplatījās apgalvojumi par divu baznīcu aizdedzināšanu un skolas nodedzināšanu.
Pārbaudītajos ierakstos izmantotas vecas ugunsgrēku fotogrāfijas un video, kas dažos gadījumos pat nebija uzņemti Seutā vai vispār Spānijas teritorijā. Daļa materiālu bijusi veidota ar mākslīgā intelekta palīdzību.
Pretrunas informācijā vairo neuzticēšanos
Neuzticēšanos oficiāli sniegtajai informācijai par situāciju reģionā un Marokā atgrieztajiem migrantiem veicināja arī pretrunas Spānijas centrālās vadības un Seutas mēra izteikumos.
Spānijas iekšlietu ministrs apgalvoja, ka absolūti lielākā daļa nelegālo migrantu atgriezta. Savukārt Seutas autonomā apgabala prezidents Huans Hesus Vivas paziņoja, ka pilsētā joprojām palikuši tūkstošiem migrantu un dzīve nav atgriezusies normālajās sliedēs.
Šonedēļ par migrantu krīzi ārkārtas video sapulcē sprieda arī Eiropas Savienības iekšlietu ministri. Viņi vienojās pastiprināt cīņu pret migrantu kontrabandas tīkliem, stingrāk īstenot deportācijas un uzlabot informācijas apmaiņu.
Migrācijas jautājumi šādās situācijās ļoti ātri kļūst par informācijas karalauku. Vienlaikus izplatās gan pārspīlējumi, gan nepārbaudīti apgalvojumi par valdību un citu valstu rīcību.
Eiropas Savienības iespējas ir ierobežotas
Žaneta Ozoliņa norāda, ka Eiropas Savienība šajā konkrētajā brīdī tiek galā tieši tik, cik tā ir spējīga tikt galā. Ārējā robežkontrole ir dalībvalstu kompetencē, lai gan tās var saņemt arī Eiropas Savienības atbalstu.
Viņasprāt, šajā gadījumā jāvērtē gan tas, vai Spānijas Iekšlietu ministrija un valdība kopumā ir darījusi visu iespējamo, lai pasargātu valsti no šādām masveida migrācijas situācijām, gan arī tas, vai Eiropas Savienība ir pietiekami labi un efektīvi atbalstījusi dalībvalstis ārējo robežu aizsardzībā.
Ozoliņa uzsver, ka šī mācība Eiropas Savienībā ilgst jau kopš 2015. gada. Daļa lietu ir uzlabotas, tomēr ne Eiropas Savienība, ne dalībvalstis nekad nevar būt pilnībā gatavas visām krīzes situācijām un manipulācijām.
Seutas gadījumā vienlaikus saplūst ģeopolitika, ārpolitika, noziedzīgie grupējumi un dezinformācija. Tādēļ ilgākā laika griezumā Eiropas Savienība sper būtiskus soļus, bet krīzes situācijās gatavība jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi.
Spānijas krīze kļuva arī par Latvijas iekšpolitikas jautājumu
Spānijas migrantu krīze šonedēļ nonāca arī Latvijas iekšpolitikas dienaskārtībā. Atklātībā nāca informācija, ka Latvijas iekšlietu ministrs Jānis Dombrava, nesaskaņojot savu darbību ar Ārlietu ministriju, nosūtījis vēstuli savam kolēģim Spānijā.
Sabiedriskais medijs vēlāk ziņoja, ka Spānijas puse par Dombravas vēstuli neesot bijusi priecīga, jo tās tonis bijis augstprātīgs. Vienlaikus tika norādīts, ka Latvijai pašai ir problēmas ar nelegālajiem ieceļotājiem un ka spāņu karavīri aizstāv mūsu valsti.
Premjerministrs Andris Kulbergs šonedēļ aizrādīja Dombravam, ka šāda saziņa ar ārvalstīm ir jāsaskaņo ar Ārlietu ministriju. Līdzīgs vēstījums izskanēja arī no Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča.
Ozoliņa, komentējot šo situāciju, norāda, ka Latvija jau vairākus gadus saskaras ar hibrīdo apdraudējumu no Baltkrievijas puses, tostarp ar mēģinājumiem nelegāli šķērsot Latvijas robežu. Tādēļ migrācija vienmēr būs politiskajā dienaskārtībā.
Viņasprāt, konkrētajā gadījumā redzama vairāku faktoru krustošanās. Daļa no tā ir saistīta ar priekšvēlēšanu kampaņu, kur migrācijas jautājumiem tiek pievērsta īpaši liela uzmanība. Vienlaikus viņa min arī pieredzes trūkumu, jo ministrs ir jauns un, iespējams, vēl nav pietiekami pieredzējis, ka starptautiskās tematikas jautājumi jāsaskaņo ar plašāku amatpersonu loku, ne tikai ar saviem padomniekiem.
Francijas vēlēšanas jau kļuvušas par dezinformācijas mērķi
Raidījumā uzmanība pievērsta arī citam piemēram – šonedēļ kļuva zināms, ka Krievijas dezinformācijas tīkli sākuši aktīvu kampaņu, lai ietekmētu Francijas prezidenta vēlēšanas, kas notiks nākamā gada aprīlī.
Pēdējo divu nedēļu laikā atklāti vismaz trīs gadījumi, kad sociālajos tīklos izplatīta nepatiesa informācija par iespējamiem prezidenta amata kandidātiem, kuri pauduši atbalstu Ukrainai. Dezinformācijas izplatītāji maskējušies par populāriem Francijas medijiem.
Jāatzīmē, ka Krievijas dezinformācijas tīkli Francijas prezidenta vēlēšanu ietekmēšanu sākuši jau ilgi pirms oficiālās priekšvēlēšanu kampaņas. Pašlaik iesaistītie politiķi ir tikai paziņojuši par nodomu kandidēt, bet vēl nav zināms, vai viņi saņems pietiekamu atbalstu, lai kļūtu par oficiāliem kandidātiem.
Seutas migrācijas krīze, Latvijas iekšpolitiskā reakcija un Francijas vēlēšanu piemērs parāda, cik ātri dažādi drošības un politikas jautājumi var pārvērsties par informatīvās ietekmes lauku. Tajā vienlaikus tiek izmantoti gan veci foto un video, gan mākslīgais intelekts, gan sabiedrības bailes un neuzticēšanās oficiālajai informācijai.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
