“Sākšu tad, kad būs vieglāk.” Šī frāze ar naudu skan ļoti pazīstami. Kad būs lielāka alga, mazāk rēķinu, mierīgāks mēnesis, beigsies viens maksājums vai vienkārši būs labāks brīdis. Tikai problēma ir tā, ka dzīve ne vienmēr pēc pieciem gadiem kļūst vienkāršāka. Var parādīties lielāki izdevumi, ģimene, kredīts, auto remonts vai citi pienākumi.
Tieši par to rubrikā “Dzīvot gudrāk” runā Radio SWH un Radio SWH LV ētera personība Artis Volfs – par naudas laika vērtību un to, kāpēc sākt ar mazu summu šodien bieži ir vieglāk nekā atlikt sākumu uz nenoteiktu “vēlāk”. Pamatdoma ir vienkārša: viens eiro šodien nav tas pats, kas viens eiro pēc pieciem vai desmit gadiem. Ja naudu visu iztērējam, stāsts beidzas. Ja daļu atliekam vai ieguldām ilgākam laikam, tai parādās iespēja strādāt.
Šis nav aicinājums uzreiz kļūt par investoru vai sākt ar lielām summām. Drīzāk tas ir atgādinājums, ka laiks pats par sevi ir vērtīgs resurss. Ja sāc agrāk, tev nav jāizdara milzīgs lēciens. Pietiek ar mazu, regulāru soli.
Sāc ar paradumu, nevis lielu summu
Naudas krāšanu bieži atliek, jo šķiet – ja nevaru atlikt daudz, tad nav jēgas sākt vispār. Taču sākumā svarīgākā nav summa. Svarīgākais ir paradums.
Desmit, divdesmit vai trīsdesmit eiro mēnesī var neizklausīties iespaidīgi. Tomēr pēc gada tie jau ir redzami. Vēl svarīgāk – pēc gada šī darbība vairs nav jauns lēmums, bet ieradums. Tu jau zini, ka daļa ienākumu netiek iztērēta uzreiz, bet tiek novirzīta nākotnei.
Tas ir būtiski, jo cilvēks, kurš sāk šodien, iegūst divas lietas: nelielu uzkrājumu un uzkrāšanas ritmu. Cilvēkam, kurš atliek sākumu uz pieciem gadiem, vēlāk būs jāsāk ne tikai ar naudu, bet arī ar paraduma veidošanu no nulles.
Pieci gadi “vēlāk” var nozīmēt lielāku spiedienu
Iedomājies divus cilvēkus. Viens sāk atlikt 20 eiro mēnesī jau šodien. Otrs saka: “Sākšu pēc pieciem gadiem, kad būs vieglāk.” Pēc pieciem gadiem pirmajam jau ir izveidojies uzkrājums un pats svarīgākais – automātiska rīcība. Otrajam viss vēl tikai jāsāk.
Pat bez ieguldījumu peļņas 20 eiro mēnesī piecu gadu laikā nozīmē 1200 eiro. Tas nav milzīgs kapitāls, bet tā jau ir reāla summa, kas var palīdzēt kādam mērķim, drošības sajūtai vai nākamajam solim.
Ja šo pašu sākumu atliek par pieciem gadiem, vēlāk bieži jāatliek vairāk, lai sasniegtu līdzīgu rezultātu tajā pašā termiņā. Tāpēc agrs sākums nav tikai par lielāku summu nākotnē. Tas ir arī par mazāku spriedzi vēlāk.
Saliktie procenti nav sarežģīta maģija
Naudas laika vērtību vislabāk parāda salikto procentu efekts. Nosaukums var izklausīties tehniski, bet doma ir vienkārša: nauda pelna, un pēc tam arī nopelnītais sāk pelnīt.
To var iedomāties kā sniega piku. Sākumā tā ir maza un šķiet nenozīmīga. Taču, ja tā ripo pietiekami ilgi, tā kļūst arvien lielāka. Ar naudu notiek līdzīgi, ja tā ilgtermiņā tiek pārdomāti ieguldīta vai atrodas risinājumā, kur iespējama atdeve.
Latvijas Bankas finanšu pratības vietne “Naudas skola” skaidro, ka saliktie procenti ļauj gūt labu rezultātu, ja nauda ieguldīta ilgāku laika periodu, un ilgtermiņā rezultātu atšķirības kļūst ievērojami lielākas. Vienlaikus jāatceras, ka saliktie procenti nestrādā vienkārši tāpēc, ka nauda stāv krājkasītē – tai jāatrodas risinājumā, kur rodas peļņa vai procentu ienākumi.
Mazs sākums dod laiku kļūdīties un pielāgoties
Agrs sākums ir vērtīgs arī tāpēc, ka tas dod iespēju mācīties bez lielas spriedzes. Ja sāc ar 10 vai 20 eiro mēnesī, kļūdas nav tik dārgas. Vari saprast, kāda summa ir reāla, kā ērtāk to atlikt, kur to glabāt un kādas sajūtas rodas, kad nauda vairs nav pieejama ikdienas tēriņiem.
Pēc tam summu var pakāpeniski palielināt. Piemēram, ja sākumā atliki 10 eiro mēnesī, pēc dažiem mēnešiem vari mēģināt atlikt 15 vai 20. Ja beidzas kāds abonements, samazinās rēķins vai ienākumi pieaug, daļu starpības var novirzīt uzkrājumam.
Tā naudas krāšana kļūst nevis par lielu vienreizēju apņemšanos, bet par sistēmu, ko var pielāgot savai dzīvei.
Vispirms drošība, pēc tam ilgtermiņa audzēšana
Svarīgi nepārprast naudas laika vērtību. Tas nenozīmē, ka jebkura brīva nauda uzreiz jāiegulda ilgtermiņā. Naudu, kas var būt vajadzīga nākamajā mēnesī, nevajadzētu pakļaut riskam tikai tāpēc, ka ilgākā termiņā iespējama lielāka atdeve.
Secībai ir nozīme. Vispirms drošības spilvens neparedzētiem izdevumiem. Pēc tam īstermiņa mērķi, piemēram, plānoti pirkumi, remonts vai ceļojums. Tikai pēc tam var domāt par ilgtermiņa ieguldījumiem vai citiem risinājumiem, kas paredzēti naudas audzēšanai.
Arī “Naudas skola” pirms ieguldīšanas iesaka izvērtēt savas iespējas, mērķus un riska apetīti, kā arī norāda, ka ieguldījumiem labāk izmantot naudu, kas nebūs vajadzīga tuvākajā laikā, bet pirms tam jābūt izveidotam drošības spilvenam.
Automātisks maksājums noņem lēmumu no katra mēneša
Ja katru mēnesi jāizlemj no jauna, vai atlikt naudu, ir viegli šo lēmumu pārcelt. Šomēnes bija neparedzēti izdevumi. Nākamajā mēnesī būs dzimšanas dienas. Vēl pēc tam – atvaļinājums. Iemesls atradīsies gandrīz vienmēr.
Tāpēc praktiskākais risinājums ir automātisks maksājums. Piemēram, vienu dienu pēc algas dienas uz krājkontu, ieguldījumu kontu vai citu izvēlēto risinājumu tiek pārskaitīti 10, 20 vai 30 eiro.
Šādā gadījumā uzkrājums neveidojas no tā, “kas paliks pāri”. Tas veidojas pirms nauda pazūd ikdienas tēriņos. Mazs automātisks maksājums var būt daudz efektīvāks nekā liela apņemšanās, kuru katru mēnesi atliek uz vēlāku laiku.
Sākums šodien nav solījums uz visu mūžu
Dažreiz cilvēki baidās sākt, jo šķiet – ja tagad uzlikšu regulāru maksājumu, man tas būs jāturpina vienmēr. Patiesībā sākums nav līgums ar sevi uz mūžu. Tā ir iespēja pārbaudīt, kas strādā.
Ja 20 eiro mēnesī izrādās par daudz, summu var samazināt. Ja 10 eiro šķiet nemanāmi, to var palielināt. Ja krājkonts neder mērķim, vēlāk var meklēt citu risinājumu. Svarīgākais ir izkustēties no vietas.
Naudas laika vērtības galvenā doma nav tā, ka jāatliek daudz. Tā ir par to, ka laiks palīdz tiem, kas sāk. Un labākais brīdis sākt bieži nav tad, kad dzīve kļūs ideāla. Labākais brīdis ir tad, kad vari sākt ar kaut ko mazu.
Izvēlies vienu summu un sāc
Šodienas uzdevums ir ļoti konkrēts: izvēlies vienu summu, kuru vari atlikt regulāri, un uzstādi automātisku maksājumu. Nevis mēneša beigās, ja kaut kas paliks pāri, bet drīz pēc algas ienākšanas kontā.
Tā var būt neliela summa. 10 eiro krājkontā. 20 eiro ilgtermiņa uzkrājumā. 30 eiro mērķim, kuru gribi sasniegt pēc vairākiem gadiem. Svarīgākais ir nevis iespaidīgs sākums, bet regularitāte.
Naudai patīk laiks. Jo ātrāk tai to iedod, jo mazāk vēlāk jācīnās ar sajūtu, ka vajadzēja sākt agrāk.
“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
