Raidījumā “Trādi rīti” viesojas komiķis Jānis Kreičmanis, kurš šoruden jau trešo reizi piedalīsies humora un izklaides pasākumā “Rudens depresija”. Sarunā viņš stāsta par gaidāmo pasākumu tūri, atklāj, kāpēc tieši Valmierā izjūt vislielāko stresu, un skaidro savu attieksmi pret joku robežām – arī tad, ja kāds joks nenostrādā, kā iecerēts.
“Rudens depresija” šogad notiks jau ceturto reizi, savukārt Kreičmanim šī būs trešā dalības reize. Šā gada dalībnieku vidū būs Renārs Zeltiņš, Valters Krauze, Jānis Jubalts, Sanda Dejus, Jānis Jarāns, Kaspars Upaciers jeb Ufo, “Četru brāļu” apvienība, kā arī “Comedy Latvia” un “Riga Stand-Up” komiķi. Muzikālu akcentu programmai piešķirs Jelgavas Bigbends.
Kreičmanis uzsver, ka tieši atšķirīgie humora veidi ir viena no pasākuma stiprajām pusēm. “Ja tev ir sava kaut kāda komēdijas gaume vai “latvieši nav smieklīgi” – atnāc! Te ir asorti, te ir viss iespējamais,” viņš aicina, jokojot, ka skatītājs pasākumā var pat atklāt: “Tev varbūt izrādās, ka improvizācija ļoti patīk! Diemžēl.”
“Rudens depresijas” tūre sāksies 17. oktobrī Rēzeknē, pēc tam 24. oktobrī piestās Jelgavā un 30. oktobrī Valmierā, bet noslēgsies 7. novembrī Liepājā. Kreičmanis sola, ka šā gada pasākumiem gatavo svaigu materiālu: “Būs jauni joki, visi var atslābt. Būs labi. Es ceru. Es negribu piesolīt.”
Lielā “Rudens depresijas” auditorija Kreičmanim nozīmē arī citādu pieredzi nekā ierastās stand-up uzstāšanās. Viņš stāsta, ka apziņa par vairākiem tūkstošiem skatītāju sākumā rada bailes, taču uz skatuves atvēlētās aptuveni septiņas minūtes paiet ļoti ātri. Arī publikas reakcijas mēdz būt neparedzamas – Kreičmanis atceras, ka pērn pēc kāda joka par sievietēm un naudu viena skatītāja teju metusies viņa virzienā un vīram nācies viņu atturēt.
Sarunā viņš neslēpj arī komiķa darba mazāk patīkamo pusi – ne katrs joks nostrādā un ne katra publika to uztver tā, kā iecerēts. Vaicāts, vai viņam ir tēmas, par kurām viņš nekad nejokotu, komiķis konkrētu robežu nenovelk. “Tu joko par visu. Jā, un tad tu ieberzies. Loģiski,” viņš atbild. Pieredze drīzāk iemācījusi mainīt veidu, kā joku pasniegt.
“Tu vienkārši citādāk pasniedz informāciju. Tu saknē paliec riebīgs, bet tu atrodi veidu, kā to pateikt. Tas arī viss.”
Ar neveiksmīgu publikas reakciju Kreičmanis sastapies arī karjeras sākumā. Viņš atceras kādu uzstāšanos Rēzeknē, kad pēc viena no viņa jokiem četri cilvēki piecēlušies, bet viens viņam veltījis skarbu repliku. Kreičmanis atzīst, ka tolaik vēl bijis tik jauns, ka nav pratis ar šādu situāciju tikt galā: “Tas bija drausmīgi.”
Īpašs pārbaudījums viņam ir uzstāšanās Valmierā. Tur skatītāju rindās var būt ģimene, skolotāji un citi cilvēki, kuri viņu pazīst, tāpēc tieši tur komiķis izjūt vislielāko stresu. Tomēr pērn viss izdevies: “Pagājušogad es uzvarēju Valmieru.”
Kad viņam vaicā, ko īsti nozīmē “uzvarēt Valmieru”, Kreičmaņa atbilde ir daudz vienkāršāka – “ka bija labs pasākums”. Vai Valmieru izdosies “uzvarēt” vēlreiz, Kreičmanis pārbaudīs 30. oktobrī, kad tur piestās šā gada “Rudens depresijas” tūre.
