Kāpēc Eiropas valstīs cilvēki iziet ielās, cik lielā mērā neapmierinātību veicina sociālie tīkli un kurš patiesībā lemj par Eiropas Savienības finansējuma izmantošanu? Tikmēr pavisam cita veida apdraudējums var sākties ar šķietami nevainīgu darba piedāvājumu vai solījumu par vieglu peļņu. Raidījuma “Eiropa tepat” otrajā epizodē eksperti skaidro gan sabiedrības iespējas ietekmēt Eiropas lēmumus, gan cilvēktirdzniecības riskus un veidus, kā no tiem pasargāt sevi un citus.
Raidījumu vada Madara Kivkucāne. Radio SWH un Radio SWH TV studijā viesojas biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas padomniece Dace Veidmane-Pundure un biedrības “Patvērums “Drošā māja”” juriste Gita Miruškina.
Kāpēc Eiropā protestē un kādu lomu spēlē sociālie tīkli?
Dzīves dārdzība, izglītības kvalitāte, korupcija un neapmierinātība ar politiskajiem lēmumiem ir jautājumi, kuru dēļ dažādās Eiropas valstīs sabiedrība pauž protestu. Andris Gobiņš uzsver, ka svarīgi nošķirt miermīlīgus protestus, kuros iedzīvotāji izvirza konkrētas prasības, no vandalisma un vardarbīgas neapmierinātības izpausmēm.
Viņa skatījumā būtiska loma sabiedrības noskaņojuma veidošanā ir arī sociālo tīklu algoritmiem un tā dēvētajai dusmu provocēšanai jeb ragebait. Emocionāli provocējošs saturs, puspatiesības un maldinoši apgalvojumi var piesaistīt uzmanību, veicināt dalīšanos ar ierakstiem un vienlaikus pastiprināt neapmierinātību.
Gobiņš skaidro, ka sociālo tīklu platformām ir ekonomiska interese noturēt cilvēku uzmanību, taču sabiedrībai šāda satura patēriņš var radīt negatīvas sekas. Tāpēc svarīgi izvērtēt informācijas patiesumu un atšķirt pamatotu kritiku no apzinātas emociju provocēšanas.
Kurš lemj par Eiropas Savienības naudas izmantošanu?
Sarunā tiek aplūkots arī jautājums par Eiropas Savienības un dalībvalstu atbildības sadalījumu. Gobiņš norāda, ka tādās jomās kā izglītība un veselības aprūpe būtiskākie lēmumi ir pašu dalībvalstu kompetencē, lai gan Eiropas finansējums var palīdzēt īstenot infrastruktūras uzlabošanas projektus.
Kā piemērs tiek minēta skolu renovācija un energoefektivitātes uzlabošana. Eiropas līdzekļi var palīdzēt sakārtot ēkas un radīt piemērotākus mācību apstākļus, tomēr konkrētu ieguldījumu prioritātes lielā mērā nosaka valsts līmenī.
Eksperts aicina rūpīgāk vērtēt valsts un Eiropas Savienības finansējumu kā savstarpēji saistītus publiskos resursus. Viņaprāt, svarīgi ir ne tikai piesaistīt iespējami lielāku finansējumu, bet arī nodrošināt tā lietderīgu un atbildīgu izmantošanu.
Kā Latvija var panākt sev izdevīgākus lēmumus Eiropā?
Runājot par nākamā Eiropas Savienības budžeta veidošanu, Andris Gobiņš uzsver savlaicīgas interešu pārstāvības nozīmi. Viņa vērtējumā nozīmīga daļa politiskās vienošanās sagatavošanas notiek neformālās sarunās, vēl pirms tiek pieņemti galīgie lēmumi.
Latvijai, pēc eksperta domām, ir svarīgi pārliecinoši skaidrot savas prioritātes, tostarp austrumu pierobežas stiprināšanu, drošību un atbalstu Ukrainai. Vienlaikus jāspēj parādīt, kā Latvijas vajadzības sasaucas ar citu Eiropas valstu interesēm.
Gobiņš, kurš darbojas arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, pozitīvi vērtē Latvijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju darbu, tomēr uzskata, ka sadarbībai starp ministrijām, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām un Eiropas Parlamenta deputātiem vajadzētu būt ciešākai.
Runājot par iespējami vienkāršu informācijas apmaiņas mehānismu, viņš piedāvā praktisku risinājumu:
“WhatsApp grupa. Sākam ar WhatsApp grupu,” iesaka Andris Gobiņš.
Šis piemērs ilustrē eksperta galveno domu: ja dažādās institūcijās strādājošie Latvijas pārstāvji laikus apmainītos ar informāciju par svarīgiem Eiropas dokumentiem, viņi varētu koordinētāk aizstāvēt kopīgās intereses. Būtiska loma šajā procesā ir arī pilsoniskajai sabiedrībai, kas palīdz pieprasīt politisko atbildību un iesaistīties lēmumu veidošanā.
Kā cilvēktirdzniecība var sākties ar vilinošu piedāvājumu?
Raidījuma otrajā daļā uzmanība pievērsta cilvēktirdzniecībai, kas ne vienmēr izpaužas kā nolaupīšana vai fiziska vardarbība. Cilvēku var ievilināt ekspluatācijā ar solījumiem par labu atalgojumu, ceļošanu, jaunu pieredzi vai šķietami izdevīgām darba iespējām.
Ārlietu ministrijas pārstāve Dace Veidmane-Pundure atgādina, ka cilvēktirdzniecība ir aktuāla arī Latvijā. Raidījumā viņa min 2025. gada datus, kad Latvijā tika identificēti 22 cilvēktirdzniecības upuri, no kuriem 11 bija Latvijas valstspiederīgie.
Biedrības “Patvērums “Drošā māja”” juriste Gita Miruškina skaidro, ka vervēšana bieži notiek sociālajos tīklos un izmanto cilvēku uzticēšanos vai vēlmi uzlabot dzīves apstākļus. Risks nav saistīts tikai ar noteiktu vecumu, izglītības līmeni vai dzīvesvietu. Katram cilvēkam var būt sava ievainojamība, ko noziedznieki cenšas izmantot.
Veidmane-Pundure papildina, ka vervētāji mēdz meklēt cilvēkus, kuru dzīvē ir finansiālas grūtības, emocionāla nedrošība vai citas vajadzības. Šādos apstākļos vilinošs piedāvājums var šķist īpaši pievilcīgs.
Kādi brīdinājuma signāli jāatpazīst darba piedāvājumos?
Viens no būtiskākajiem brīdinājuma signāliem ir nesamērīgi augsts atalgojums, ko sola bez skaidriem darba nosacījumiem vai nepieciešamās pieredzes. Tāpat piesardzība jāievēro, ja tiek piedāvāta ātra peļņa par sūtījumu vai cilvēku pārvadāšanu, neatklājot visas darbības detaļas.
Raidījuma viešņas norāda, ka ekspluatācija var izpausties dažādos veidos, tostarp kā piespiedu darbs, seksuāla izmantošana vai piespiešana piedalīties noziedzīgās darbībās. Būtiski atcerēties, ka cilvēktirdzniecībai nav obligāti jābūt saistītai ar cilvēka pārvietošanu pāri valsts robežai. Tā var notikt arī Latvijā.
Runājot par drošu darba meklēšanu ārvalstīs, Veidmane-Pundure īpaši uzsver:
“Jūs meklējat darbu ārvalstīs, tad noteikti pārbaudiet informāciju par jūsu darba devēju,” uzsver Dace Veidmane-Pundure.
Eksperte iesaka rūpīgi iepazīties ar darba līgumu un tā nosacījumiem, saglabāt personu apliecinošu dokumentu elektroniskas kopijas, neatdot dokumentus svešām personām un uzturēt regulārus sakarus ar tuviniekiem. Svarīgi, lai ģimene vai uzticami cilvēki zinātu, kur atrodaties un kā ar jums sazināties ārkārtas situācijā.
Kur meklēt palīdzību, ja cilvēks nonācis ekspluatācijā?
Gita Miruškina stāsta, ka cilvēktirdzniecībā cietušajiem nereti ir grūti lūgt palīdzību. Viņas pieredzē īpaši vīrieši mēdz izjust kaunu un vainot sevi notikušajā, tāpēc var ilgstoši mēģināt tikt galā ar situāciju bez apkārtējo atbalsta.
Tomēr palīdzība ir pieejama. Biedrībā “Patvērums “Drošā māja”” iespējams vērsties pēc konsultācijas un atbalsta. Cilvēktirdzniecībā cietušajiem paredzēti arī valsts finansēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, kuros atbilstoši vajadzībām var iesaistīties sociālie darbinieki, psihologi, juristi un medicīnas speciālisti.
Ekspertes aicina nepalikt vienaldzīgiem arī tad, ja aizdomas par iespējamu ekspluatāciju rodas saistībā ar draugu, radinieku vai paziņu. Palīdzību var meklēt arī cilvēka tuvinieki. Savukārt pirms došanās uz ārvalstīm ir vērts saglabāt Ārlietu ministrijas konsulārās palīdzības un atbalsta organizāciju kontaktinformāciju.
Abas raidījuma tēmas atgādina par nepieciešamību būt informētiem un iesaistītiem. Gan Eiropas lēmumu pieņemšanā, gan personīgās drošības jautājumos nozīme ir spējai kritiski izvērtēt informāciju, atpazīt riskus un zināt, kur vērsties pēc palīdzības.
Šis saturs ir daļa no projekta EUCONNECTLV, ko līdzfinansē Eiropas Savienība programmas IMREG ietvaros.




