Raidījumā “Zaļais stūris” topošie mežsaimniecības tehniķi Eduards Kārkliņš un Dāvis Miglavs, kuri ir Ogres Valsts tehnikuma 4. kursa studenti, dalās savās pārdomās un vērojumos par sabiedrības aizspriedumiem saistībā ar mežu izciršanu, ko salīdzina ar zemkopību, – kad labība izaug, tā jānovāc – tāpat ir arī ar kokiem mežā.
Abi topošie mežsaimniecības tehniķi ir raidījuma vadītāja Jāna Kļaviņa, kurš pasniedz priekšmetu “Medību saimniecība”, studenti. Vaicāti par sabiedrības aizspriedumiem saistībā ar mežu, abi studenti norāda par vārda “kailcirte” lietojumu, kas sabiedrībā netiekot labi uztverts, kā arī faktu, ka cilvēki vienkārši neierauga jau iestādītus, piemēram, mazus priežu kociņus, bet gan uzreiz sūkstās, ka nekas nav izdarīts. “Ir tā, ka cilvēki redz tikai lielos kokus,” teic viens no studentiem.
“Ir tas teiciens – neskati vīru pēc cepures, tad šeit ir jāpaskatās tad, kad nozāģē mežu, – ieej iekšā. Ja tu brauc gar ceļa malu, un tu sūdzies, un saki to, ka izcirsts un nekas nav sastādīts atpakaļ, – izkāp no mašīnas, ieej iekšā un apskaties, un tu redzēsi, ka ik pēc diviem, divarpus metriem būs jauns kociņš iestādīts,” pievienojas otrs topošais mežsaimniecības tehniķis.
Lai palīdzētu izprast mežu izciršanas nozīmi un vajadzību, talkā nāk labs studentu salīdzinājums ar zemkopību: “Zemnieks arī – viņš savu labību iesēj, labība izaug, un viņš viņu novāc. Nu, mežā ir tas pats! Kokam ir tas vecums, kad tas savu dzīvi ir beidzis, un tas ir jācērt.” Savukārt, kā Latvija šobrīd izskatās mežu platību ziņā, jaunieši norāda, ka meža procents paliek lielāks, ko varot vērot Latvijas Valsts mežu mājaslapā.
Jāpiebilst, ka ir tādas augu sugas, kuras attīstās uz kokiem, kas ir vecāki par 120 gadiem, uz ko topošie mežsaimniecības tehniķi teic: “Ja mežs netiek laicīgi nozāģēts, tad viņu uzreiz pārvērš par biotopu – vecu un boreālu mežu. Līdz ar to tajā vairs mežsaimniecisko darbību nevar veikt, tad tur arī ir iespēja attīstīties visiem kukaiņiem.”
