pirmdiena, 27. oktobris
SākumsDzīvesstilsKad uzticība sāp – par drosmi atvērties no jauna, neskatoties uz vilšanos

Kad uzticība sāp – par drosmi atvērties no jauna, neskatoties uz vilšanos

Kāds draugs nodeva, solījums netika turēts, un sirds saka – es vairs nevienam neticēšu. Bet vai aizvēršanās tiešām pasargā no sāpēm? Tieši par šo sajūtu – vilšanos, kas reizēm kļūst par dzīves pavērsienu, – raidījumā “Rītdienas maršruts” sarunājas “Centra ZIN” vecāku izglītības programmas trenere Inga Oliņa un Georgs Rubenis, daloties pārdomās par spēju uzticēties no jauna.

Vilšanās, skaidro Oliņa, ir neizbēgama cilvēka pieredze. Īpaši jaunībā tā kļūst par treniņa lauku, kurā cilvēks mācās tuvību, atvērtību un spēju tikt galā ar sāpēm. “Vilšanās būtībā ir ekspektāciju zaudējums – es biju gaidījusi, ka tu rīkosies tā, bet tu nerīkojies,” viņa norāda. Bieži mēs dusmojamies uz citiem, bet reizēm arī uz sevi – par to, ka esam bijuši pārāk atklāti vai uzticējušies.

Pati vilšanās nav problēma – bīstama kļūst vēlme noslēgties. “Vilšanās iemāca mums redzēt cilvēkus reālāk, nevis tikai caur gaidām,” norāda Rubenis, uzsverot, ka svarīgi ir nevis “uzcelt sienas” sev apkārt, bet atgūt spēju atvērties. “Kad mēs vairs neuzticamies, mēs pasargājam sevi no sāpēm, bet arī no tuvības,” viņš piebilst.

Īpaši nozīmīga šajā kontekstā ir vecāku loma. Ja bērns piedzīvo nodevību vai netaisnību, vecākiem jāpalīdz viņam izprast notikušo, nevis vienkārši teikt – “nedraudzējies ar viņiem”. “Vecāka uzdevums nav pasargāt bērnu no vilšanās, bet palīdzēt viņam to izprast,” paskaidro Oliņa. Šādas sarunas iemāca empātiju un palīdz bērnam nezaudēt ticību cilvēkiem arī pēc sāpīgas pieredzes.

Ja vilšanās ir dziļa, palīdzēt var gan tuvu cilvēku klātbūtne, gan profesionāls atbalsts. “Svarīgi, lai cilvēks atrod kādu, kas viņu pieņem bez nosacījumiem,” uzsver Oliņa, “Tas ir dziedināšanās sākums – kad tevi uzklausa, pieņem un ļauj atgūt spēju uzticēties.” Tomēr tieši pēc vilšanās cilvēks bieži kļūst uzmanīgāks, bet arī vientuļāks. Šī robeža starp aizsardzību un izolēšanos ir tā, kas jāmācās atpazīt.

Raidījuma noslēgumā abi atgādina – uzticēšanās nav vājuma pazīme, bet drosmes apliecinājums. “Ticība citiem sākas ar ticību pašam sev. Ja es zinu, ka tikšu galā, tad spēšu arī atvērties,” saka Rubenis. Un pat ja reiz esi vīlies, vienīgais veids, kā nezaudēt sevi, ir atkal uzticēties – jo tikai tā iespējams piedzīvot īstas, dziedējošas attiecības.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Rītdienas maršruts” saturu atbild AS “Radio SWH”.

LĪDZĪGI RAKSTI

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie
Inline Feedbacks
Rādīt visus komentārus

CITI LASA

Neiekrīti perfektā atvaļinājuma slazdā jeb Kā pavadīt mierīgas brīvdienas ar ģimeni

Atvaļinājums ģimenei bieži tiek gaidīts kā iespēja atpūsties un būt kopā. Tomēr realitātē sapņu brīvdienas nereti pārvēršas par nogurdinošu pārbaudījumu. Raidījumā “Pietura vecākiem” “Centra...

Cīņa ar ledu un sevi – Latvijas kamaniņbraucēju cerības atklāj, kā top olimpiskie rezultāti

Raidījumā “Kā dzīvot tālāk?” turpinās rubrika par gatavošanos 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm. Šoreiz studijā viesojas Latvijas kamaniņu izlases...

POPULĀRĀKIE