Pēc garas darba dienas galva ir pilna un gribas mazliet atslēgties. Paņem telefonu, atver internetveikalu, un pēc desmit minūtēm grozā jau ir jauns džemperis, austiņas vai kaut kas mājai. Tobrīd šķiet, ka esi pelnījis sev kaut ko patīkamu. Taču nākamajā rītā reizēm rodas cits jautājums – vai man to vispār vajadzēja?
Radio SWH ētera personība Ieva Dzene rubrikā “Dzīvot gudrāk” skaidro, ka emocionālie pirkumi nav saistīti tikai ar skumjām vai satraukumu. Tērēt vairāk var likt arī garlaicība, nogurums un pat prieks. Pirkums uz brīdi sagādā patīkamu sajūtu, taču tas reti atrisina iemeslu, kāpēc vispār sākām iepirkties.
Šis ieradums ir izplatītāks, nekā varētu šķist. Saskaņā ar SEB bankas pasūtīto aptauju, ko 2026. gada jūnijā veica pētījumu kompānija Norstat, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, katrs trešais atzīst, ka tērē vairāk, kad ir noguris, stresā vai sliktā garastāvoklī. Savukārt katrs ceturtais par impulsīviem pirkumiem mēnesī iztērē vairāk nekā 50 eiro.
Vispirms pamani, kas notika pirms vēlmes kaut ko nopirkt
Pirmais solis ir pievērst uzmanību brīdim, kad radās vēlme kaut ko pirkt. Vai jau iepriekš meklēji konkrētu lietu, vai tomēr atvēri veikalu tikai tāpēc, ka nezināji, ko iesākt ar vakaru? Ja doma par pirkumu uzradās pēc nepatīkamas sarunas, nogurdinošas darba dienas vai bezmērķīgas telefona ritināšanas, iespējams, lēmumu vairāk vada sajūtas nekā vajadzība.
Šādā brīdī noder neliela pauze, pirms nospied pogu “pasūtīt”. Ieva Dzene iesaka sev uzdot tikai vienu jautājumu, kas palīdz atšķirt patiesu vajadzību no vēlmes uzlabot garastāvokli.
Pirms apmaksas uzdod sev vienu jautājumu: ko es šobrīd patiesībā gribu?
Ja atbilde ir “atpūsties”, “sevi iepriecināt” vai “novērst domas”, vispirms ir vērts izdarīt kaut ko, kas dod tieši to. Tā var būt pastaiga, tējas pagatavošana, saruna ar draugu pa tālruni, mūzikas klausīšanās vai vienkārši telefona nolikšana malā. Tādējādi vēlmei atpūsties vai sevi iepriecināt tiek rasts cits risinājums, nevis pirkums.
Tas gan nenozīmē, ka sev nedrīkst neko nopirkt. Dažkārt jauna grāmata vai ilgi kārota lieta patiešām sagādā prieku. Būtiskākā atšķirība ir tajā, vai šādu izvēli izdari apzināti, vai ar pirkumu tikai mēģini uzlabot garastāvokli.
Padari spontānu iepirkšanos mazliet mazāk ērtu
Vēl viens paņēmiens ir izveidot vēlmju sarakstu un neapmaksāt grozu uzreiz. Pieraksti, ko vēlies nopirkt, un atgriezies pie saraksta pēc dienas vai divām. Ja vēlme nav zudusi un lieta patiešām būs noderīga, to var iegādāties, bet reizēm, pārlasot sarakstu, pat pašam rodas jautājums, kāpēc tur nonākusi, piemēram, trešā termokrūze.
Tās ir mazas izmaiņas, kas dod laiku pārdomāt lēmumu.
Pauze ir īpaši svarīga tāpēc, ka internetveikali ir pieejami jebkurā diennakts laikā. Eurostat dati rāda, ka 2025. gadā pēdējo 12 mēnešu laikā internetā preces vai pakalpojumus privātām vajadzībām bija pasūtījuši 69,7% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, bet gadu iepriekš šis rādītājs bija 65,1%. Jo vieglāk pirkumu izdarīt, jo vērtīgāk ir sev ieplānot brīdi pārdomām.
Palīdzēt var arī nelielas izmaiņas ikdienā. Ieva iesaka izslēgt veikalu reklāmas paziņojumus, izņemt saglabāto maksājumu karti un neapmeklēt Temu vai Shein tikai aiz garlaicības. Katra no šīm darbībām ir sīka, taču kopā tās dod laiku pārdomāt lēmumu.
Nedēļas eksperiments palīdz ieraudzīt savus ieradumus
Lai labāk izprastu savus ieradumus, var izmēģināt vienas nedēļas eksperimentu. Katru reizi, kad rodas vēlme kaut ko neplānoti nopirkt, telefonā pieraksti trīs lietas – kas notika, kā juties un ko gribēji pirkt. Piemēram, nogurdinoša sapulce, slikts garastāvoklis, jaunas austiņas.
Pēc nedēļas paskaties, vai atkārtojas kāds konkrēts brīdis. Varbūt visvairāk iepērcies tieši vakaros pēc darba, un tad ir vieglāk jau iepriekš izdomāt citu veidu, kā atpūsties.
Viena neplānota lieta vēl nenozīmē sliktu ieradumu.
Ja kaut ko tomēr nopirki spontāni, nav vajadzības sevi vainot. Svarīgāk ir saprast, vai šis pirkums tiešām sagādāja prieku un vai tas neizjauca mēneša budžetu. Viena neplānota lieta vēl nenozīmē sliktu ieradumu.
Ja pirkums veikts internetā un pēc pārdomām šķiet lieks, noder zināt arī savas tiesības. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs skaidro, ka no distances līguma, tostarp no interneta veikalā pasūtītas preces, var atteikties 14 dienu laikā no preces saņemšanas dienas, nenorādot iemeslu, un par to rakstveidā jāinformē pārdevējs. Atsevišķām precēm gan ir izņēmumi, tāpēc vērts pārbaudīt konkrētā pirkuma nosacījumus.
Nākamreiz, kad bez konkrēta iemesla gribas kaut ko pasūtīt, atliec pirkumu uz divdesmit minūtēm un pajautā sev, kādu sajūtu patiesībā meklē. Ja pēc tam izlemsi pirkt, lai tas ir tavs lēmums, nevis noguruma vai garlaicības diktēta reakcija.
“Naudai nav jāatņem mazie prieki,” rubrikā atgādina Ieva Dzene. Taču ir vērts atšķirt prieku, ko dod pati lieta, no īsa atvieglojuma, ko dod poga “pasūtīt”.
“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
