Kāpēc draugi, ar kuriem šķita – uz visiem laikiem, pēkšņi pazūd no dzīves? Raidījumā “Rītdienas maršruts” “Centra ZIN” vecāku izglītības programmas trenere Inga Oliņa un Georgs Rubenis apskata tematu, kas skar gandrīz ikvienu jaunieti – draudzību pārmaiņu laikā. Saruna izgaismo, cik sāpīga var būt attālināšanās no kādreiz tuviem cilvēkiem, vienlaikus atgādinot – tas nav izņēmums, bet gan dabiska dzīves sastāvdaļa.
Bieži šīs pārmaiņas sākas pavisam praktiski – pāreja uz citu skolu, studiju sākums augstskolā, pārcelšanās uz citu pilsētu vai vienkārši jauns dzīves ritms, kurā katram parādās savi cilvēki. “Tas ir ļoti trausls, bet vienlaikus arī ļoti emocionāli spēcīgs temats – šķiršanās no draugiem,” raidījumā uzsver Oliņa.
Šādas pārmaiņas bieži vien tiek piedzīvotas kā reāls zaudējums. Speciāliste akcentē, ka īpaši pusaudžu vecumā draudzības ir starp nozīmīgākajām attiecībām, un arī vecākiem ir svarīgi palīdzēt jauniešiem tās izprast un izrunāt. Tāpat brīžos, kad draugi attālinās, emociju spektrs var būt ļoti plašs.
“Jaunietim var ieslēgties domas – vai es viņiem vairs neesmu svarīgs?” skaidro Rubenis. Tam pievienojas arī ļoti konkrēta sajūta – tu redzi, kā citi turpina satikties, smieties un dzīvot tālāk bez tevis. Šī pieredze bieži vien saistīta ar greizsirdību un bailēm kaut ko palaist garām. Vienlaikus sarunā izskan būtiska doma – šīs emocijas ir jāizdzīvo, nevis jāapspiež.
“Tā sērošana savā ziņā ir jāsaprot – vai es varu tās attiecības kaut kādā formātā tomēr uzturēt,” uzsver Oliņa. Viņa aicina nevis strauji “nogriezt” attiecības, bet meklēt veidus, kā tās saglabāt – kaut vai retākā formātā vai caur vienkāršām, bet regulārām tikšanās reizēm.
Īpaša nozīme ir arī kopīgiem rituāliem, kas palīdz uzturēt saikni ilgtermiņā. “Ritualizēta, lēna attiecību noslēgšana palīdz saglabāt siltumu,” skaidro speciāliste. Tie var būt salidojumi, ikgadējas tikšanās vai pat spontāni pārgājieni ar seniem draugiem – brīži, kuros attiecības netiek pilnībā zaudētas, bet pārtop citā formā.
Sarunā tiek izcelta arī bērnības draudzību īpašā vērtība. “Ar bērnības draugiem mūs saista īpaša drošības sajūta,” norāda Oliņa, uzsverot – tie ir cilvēki, kuri tevi pazīst no pašiem pamatiem. Šī tuvība bieži vien ir grūti aizvietojama, pat ja vēlāk dzīvē sastopam cilvēkus ar līdzīgām vērtībām.
Noslēgumā speciālisti uzsver, ka draudzību maiņa nav jāuztver kā neveiksme. “Draudzības mainās nevis tāpēc, ka kāds ir slikts vai nodevīgs, bet tāpēc, ka dzīve kustas,” atgādina Rubenis. Galvenais – nepieņemt to kā personīgu neveiksmi, bet kā daļu no pieaugšanas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Rītdienas maršruts” saturu atbild AS “Radio SWH”.
