“Centrs ZIN” vecāku izglītības treneri Inga Oliņa un Georgs Rubenis runā par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem un kā palīdzēt bērniem, kuriem ir diagnosticēti uzmanības traucējumi.
Georgs Rubenis: Iepriekš esam runājuši par to, kas ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi (UDHT), un kā to ir iespējams ieraudzīt un pamanīt. Bet būtu vērtīgi parunāt arī par to, ko varam darīt, ja šādi traucējumi izpaužas. Pat, ja tas nav gluži diagnosticēts.
Inga Oliņa: Runājot par uzmanības traucējumiem, ir divas atšķirīgas lietas. Pirmkārt, var būt uzvedības traucējumi, kas tiek kvalificēti kā atsevišķi traucējumi. Šajā plauktiņā mēs varētu ielikt Maksu un Moricu – viņu uzvedība ir diezgan izteikti neadekvāta, agresīva un pāri daroša. Tur ir šī deviantā jeb sabiedrībā nepieņemamā uzvedība, kura var būt saistīta gan ar smadzeņu darbību jeb kaut kādām iedzimtām lietām, gan ar to, kādā vidē bērns ir audzis. Otra lieta, ko par UDHT ir svarīgi atcerēties – šiem bērniem ar intelektu viss ir kārtībā. Viņiem gan ir iespēja reizēm iekrist tādos kā depresijas stāvokļos, jo viņiem visu laiku aizrāda un atgādina. Lielākoties tas, ko viņi dzird, ir aizrādījumi un kritika. Bet nav tā, ka viņi nezin vai neatceras. Viņiem ir grūti ar darbību.
Georgs Rubenis: Kādi tad būtu ieteikumi komunikācijā?
Inga Oliņa: Viens no ieteikumiem, kas arī vairākos pētījumos tiek atzīts, ir pozitīvie pastiprinājumi. Piemēram, bērns izlasa divus teikumus vai divus paragrāfus, atkarībā no spējām un vecuma, un mēs sakām: “Kolosāli, cik forši tev izdevās! Tagad paņem pauzīti.” Mēs sadalām uzdevumus mazākos uzdevumos un dodam pozitīvo pastiprinājumu, kas ir ļoti būtisks. Bet tas nedrīkst būt tādā veidā, ka pasakām – ja tu visu semestri labi mācīsies, tad brauksim uz ārzemēm – bērns to līdz galam nesapratīs, ja apbalvojums būs pārāk tālu.
Uz negatīvām lietām, ja tās nav pārāk būtiskas un tas nav kaut kas principiāls, tad varbūt var nepievērst uzmanību. Tas arī ir pētījumos pieteikts.
Georgs Rubenis: Vai ir kādi ieteikumi apkārtējās vides iekārtošanai?
Inga Oliņa: Te ļoti labi noderēs visi fidžeti jeb tā saucamās sensorās rotaļlietas, ko ik pa brīdim varam piedāvāt bērnam – vai tas būtu kāds mazais tramplīniņš vai bumbas. Arī klasē noder, ja ir sensoro rotaļlietu kaste, ko var piedāvāt bērniem, kuriem ir problēmas ar uzmanības noturēšanu.
