piektdiena, 14. jūnijs
SākumsRadio SWHSaka RīgaKā tika izvēlēti Rīgas ielu jaunie nosaukumi? Atbild Edvards Ratnieks

Kā tika izvēlēti Rīgas ielu jaunie nosaukumi? Atbild Edvards Ratnieks

Raidījumā “Saka Rīga” Ainārs Rutkēvičs, iztaujājot Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Edvardu Ratnieku, noskaidroja, kā tika izvēlēti Rīgas ielu jaunie nosaukumi, kā veicās ar 22 zemes gabalu pie lidostas Rīga pārņemšanu, kā arī citus Rīgas iedzīvotājiem aktuālus tēmatus.

Rīgas dome vakar ar trešo piegājienu tomēr nolēma pārņemt atpakaļ savā īpašumā 22 zemes gabalus pie lidostas Rīga. Iepriekš divas reizes šo jautājumu neizdevās izlemt, jo netika savākts kvorums. Pēc tam pagājušās nedēļas sākumā parādījās informācija par to, ka Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods esot piesolījis 50000 eiro kukuli, lai Satiksmes ministrija atteiktos no pretenzijām uz šo zemi. Kā Jūs kopumā vērtējat šo situāciju?

Rīgas domes deputāti sadalījās divās nometnēs: vieni, kas gribēja aizsargāt investoru un investīcijas Latvijā un Rīgā, jo mēs kā dome esam ieinteresēti, lai būtu jaunas investīcijas, lai būtu jaunas darbavietas. Tur bija plānots finansējums apmēram 100 miljonu eiro apmērā. Otra daļa no deputātiem uzskatīja, ka ir vairāk jāseko tiesiskuma principiem, jāpaļaujas uz prokurora lūgumu un jāatjauno šīs te īpašumtiesības atpakaļ Rīgas pašvaldībai. Vakar lēmums tika pieņemts par labu prokuratūras lūgumam. Rīgas domei būs jāatmaksā investoram 5,7 miljoni un likumiskie procenti, bet par to, visticamāk, būs vēl tiesa, lai noteiktu, cik lieli ir šie zaudējumi, jo bija arī jau kādi ieguldījumu no investoru puses.

Savukārt par jautājuma otro daļu varu teikt, ka šādas lietas par kukuļdošanu nav pieņemamas Rīgas domē. Mēs esam nākuši ar pilnīgi citiem uzstādījumiem nekā iepriekšējā domes vadība un šādi gadījumi netiks tolerēti.

Nesen Grīziņkalna apkaimes biedrība pašvaldības rīkotajā līdzdalības budžeta konkursā ieguva 70000 eiro, kurus plānoja izlietot degradētās teritorijas pārveidei par apkaimes tirgus laukumu un jau no šī gada tirgus šajā teritorijā notiek katru svētdienu. Bet pēc finansējuma piešķiršanas iedzīvotāju iniciatīvai Rīgas domes Īpašuma departaments daļu teritorijas izsolīja elektroautomašīnu uzlādes staciju izbūvei, tādējādi apdraudot tirgus laukuma projekta īstenošanu. Jūs gan esat jau uzdevis izbeigt šī līguma darbību, bet kāpēc pašvaldībā notiek tāda mētāšanās? Labā roka nezina, ko kreisā dara?

Šajā gadījumā speciālists saredzēja, ka šīs lietas var pastāvēt kopā, jo tirdziņš šajā notiek vienu reizi nedēļā uz pāris stundām un tas neliedz uzlādēt automašīnas. Tomēr, ja sabiedrība jūt, ka tas var apdraudēt tirdziņa eksistenci, es uzskatīju, ka mans pienākums ir darīt visu, lai sabiedrības intereses tiktu ņemtas vērā. Iedzīvotāji ir nobalsojuši un pieņēmuši lēmumu, ka grib šeit redzēt tirdziņu, tad protams, ka mēs kā pašvaldība ņemam to vērā. Esam jau uzsākuši sarunas ar Latvenergo, lai izbeigtu šo līguma daļu un izskatās, ka būs savstarpēja vienošanā.

Jāņem vērā arī tas, ka bija nedaudz citādāka hronoloģija – par elektrouzlādes staciju bija zināms jau tad, kad tika pieteikts Grīziņkalnu projekts ar tirdziņu. Tā kā kompromiss nebija iespējams un attiecīgā apkaime nostājās pozīcijā, ka šīs lietas nav savienojamas, tad mēs to ņēmām vērā. Es domāju, ka mēs vispār būtu ieguvēji, ja Rīgā būtu vairāk šādu zemnieku tirdziņu.

Pirms divām nedēļām Rīgas dome nolēma pārdēvēt Maskavas ielu un vēl vairākas ielas. Kā šis lēmums nāca? Kāpēc tieši tās ielas un nevis vairāk vai mazāk?

Te mēs runājam par simboliem un to, ko mēs gribam redzēt mūsu Rīgā, kas ir visas pasaules latviešu galvaspilsēta. Vai tiešām mēs gribam redzēt agresorvalsts Krievijas galvaspilsētas nosaukumu un cildināt to ar otru garāko ielu no paša centra līdz pat Rīgas robežai no paša centra? Manuprāt, nē. Arī sabiedrības pārstāvji, biedrības un aktīvas organizācijas iesaistījās un sūtīja mums kaudzēm vēstules par to, ka vajag mainīt šo ielu nosaukumus. Apkopojot šīs idejas izkristalizējās sajūtas, ko cilvēki varētu vairāk vēlēties, un nonācām pie 8 ielām šobrīd.

Puškina iela kā viens no trim Puškina simboliem – skolu mēs pārdēvējām, pieminekli aizvācām un šobrīd bija nākusi kārta arī Puškina ielai, ko mēs esam aizstājuši ar valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielas nosaukumu.

Turgeņeva ielu nodēvējām par latviešu gleznotāju Vilhelma Purvīša ielu, jo kā var būt situācija, ka Purvītim Rīgā nav savas ielas? Tāpat arī par Ļermontova ielu, kas ir nodēvēta par Viļa Plūdoņa ielu. Gogoļa ielu – par Emīlijas Benjamiņas ielu. Šeit es gribu piefiksēt, ka stāsts nav par kādas personas izcelsmi vai tautību. Šeit ir stāsts par Krievijas, padomju un imperiālisma simboliem. Tāpat arī par Tipogrāfijas ielu – tas ir simbols vietai, kur tika drukātas visādas lietiņas, kas būtībā ir pretējas Latvijas valsts idejai, stiprinot padomju spēku un visvarenību.

Vēl kas ir ļoti interesanti – tās ielas, kuras padomju vara izvēlējās nosaukt kaut kādos tādos vārdos, lai tās būtu ideoloģiski piesātinātas un simboliskas – ļoti daudzas no tām ir ar tramvaja pieturām, trolejbusa pieturām, vai autobusu pieturām, kur piestāj sabiedriskais transports un visi, kas ir šajā sabiedriskajā transportā, katru dienu dzird šos nosaukumus un šos uzvārdus.

Lomonosova ielu aizstājām ar Valērijas Seiles ielu, kas ir Latgales latviešu kongresa rīkotāja, Latgales zemes padomes sekretāre, Tautas padomes locekle un pirmā sieviete Latvijas valdībā, izglītības ministre biedre.

1940.gadā toreizēja Latgales iela zaudēja savu nosaukumu un tika nosaukta par Maskavas ielu, līdz ar to atbrīvojās Latgales ielas nosaukums. Rīgas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja 1957. gadā pieņēma lēmumu nosaukt Latgales ielu. Lai labotu šīs vēsturiskās okupācijas sekas, mums bija atkal jāatbrīvo arī Latgales ielas nosaukums, tāpēc tika pieņemts lēmums esošo Latgales ielu nosaukt par Jāņa Klīdzēja ielu. Jānis Klīdzējs ir Latgales izcelsmes latviešu rakstnieks un pēc viņa romāna “Cilvēka bērns” motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča filma ar tādu pašu nosaukumu, kā arī filma “Likteņdzirnas” ko mēs visi sen zinām no 90. gadiem. Ļoti ievērojama personība un, manuprāt, Latgales ielas iedzīvotājiem būtu jābūt priecīgiem.

Par Latgales ielu bija svarīgs stāsts. Mēs esam saņēmuši vēstules no Latgales kongresa, no Latgales kultūras biedrībām, no dažādām organizācijām, arī no iedzīvotāju biedrībām Rīgā. Mēs esam saņēmuši vēstules no Dārziņu biedrības, no Rumbulas biedrības, ka viņi vēlas ielas nosaukumā likt šo vēsturisko nosaukumu. Mēs saņēmām arī atzinumu no Valsts valodas centra un tas skaidri parāda to, ka vislielākās izredzes, ir tām ielām, kurām jau ir bijuši vēsturiski nosaukumi, nevis kaut kas jauns izdomāts. Bijušās Maskavas ielas sākuma posms ir nosaukts par Lastādijas ielu un tas arī ir vēsturiskais nosaukums.

Cilvēki prasa, kad mainīs Maskavas forštates nosaukumu? Maskavas forštates nosaukuma maiņai nevajag domes lēmumu, ko pieņem deputāti, bet ir nepieciešams Pilsētas attīstības departamenta lēmums. Savukārt, lai līdz šim lēmumam nonāktu, ir vēl jāizdara dažas procedūras.

Vairāk klausies raidījuma ierakstā:

LĪDZĪGI RAKSTI

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Inline Feedbacks
Rādīt visus komentārus

CITI LASA

“The Tunes” izdod sev netipisku singlu “Vasaras prāts/14 Reasons to Love”

Ar jaunu singlu “Vasaras prāts/14 Reasons to Love” klajā nāk grupa “The Tunes”. Tā ir viena dziesma divās versijās – latviešu un angļu valodās,...

POPULĀRĀKIE