Latvijas iedzīvotāju medijpratība uzlabojas, tomēr tās kopējais līmenis joprojām vērtējams kā viduvējs. Mākslīgā intelekta rīkus pēdējā gada laikā izmantojuši jau 52% aptaujāto, bet vairāk nekā divas trešdaļas mēdz apzināti izvairīties no ziņām. To liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) šī gada pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.
Raidījumā “Ziņu detektīvs” Ainārs Rutkēvičs iepazīstina ar NEPLP pētījuma rezultātiem par Latvijas iedzīvotāju medijpratības paradumiem, mākslīgā intelekta izmantošanu un iemesliem, kāpēc cilvēki arvien biežāk izvēlas nesekot ziņām. Pētījuma secinājumus sarunā ar Radio SWH skaidroja NEPLP priekšsēdētāja Aurelija Ieva Druviete, uzsverot, ka prasme izmantot tehnoloģijas vēl nenozīmē spēju kritiski izvērtēt informāciju, un norādot, kā stiprināt noturību pret dezinformāciju.
Medijpratības rādītāji aug, bet noturība pret dezinformāciju joprojām nav pietiekama
NEPLP pētījumā kopējo medijpratības indeksu veido trīs daļas. Pirmā ir tehnoloģiju lietošanas prasmes, proti, spēja izmantot ierīces un rīkus, lai piekļūtu informācijai internetā, kā arī drošība globālajā tīmeklī. Otrā daļa ir kritiskā domāšana un izpratne par medijiem, savukārt trešā – līdzdalība mediju satura radīšanā.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu medijpratības vērtējums Latvijas iedzīvotāju vidū desmit punktu skalā pieaudzis no 5,7 līdz 6,4 punktiem. Visaugstāk novērtētas tehnoloģiju lietošanas prasmes, bet zemākie rādītāji ir līdzdalībai satura radīšanā.
Druviete uzsver, ka kopējā medijpratības līmeņa paaugstināšanās ir pozitīvs signāls. Sabiedrībā uzlabojas tehnoloģiskās prasmes, pieaug izpratne par mediju vidi un spēja orientēties informatīvajā telpā.
Vienlaikus NEPLP priekšsēdētāja atzīst, ka rādītāji joprojām ir viduvēji un neļauj Latvijas sabiedrību uzskatīt par pilnībā noturīgu pret dezinformāciju un informatīvās ietekmes kampaņām.
Tāpēc īpaši svarīgi ir turpināt stiprināt kritisko domāšanu, jo digitālo tehnoloģiju lietošanas prasmes vien nenozīmē spēju izvērtēt informācijas uzticamību, atpazīt manipulācijas vai pieņemt pamatotus lēmumus.
Mākslīgā intelekta lietotāju skaits strauji pieaug
Pētījums rāda strauju mākslīgā intelekta rīku izmantošanas pieaugumu. Pēdējā gada laikā tos lietojuši 52% aptaujāto, salīdzinot ar 29% iepriekšējā gadā un 19% vēl gadu agrāk.
Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji mākslīgā intelekta rīkus izmanto personīgajām vajadzībām, piemēram, ceļojumu vai treniņu plānošanai. Tie tiek lietoti arī profesionālajām vajadzībām un izglītībā, kā arī izklaidei un brīvā laika pavadīšanai.
Kāpēc cilvēki arvien biežāk izvairās no ziņām?
Pētījums atklājis, ka Latvijas iedzīvotāji arvien mazāk patērē tradicionālos medijus. Turklāt vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto atzīst, ka mēdz apzināti izvairīties no ziņām, bet 35% respondentu to dara bieži vai diezgan bieži.
Starp tiem, kuri mēdz izvairīties no ziņām, aptuveni puse norādījuši, ka ziņu saturs ir pārāk negatīvs un emocionāli smags. Gandrīz tikpat daudzi kā iemeslu minējuši informācijas pārslodzi.
Savukārt aptuveni trešdaļa šo respondentu norādījuši uz laika trūkumu, kā arī ziņu izraisītu trauksmi, stresu vai pašsajūtas pasliktināšanos.
Kritisko domāšanu nevar iemācīties vienā lekcijā
Druviete norāda, ka arvien vairāk jārunā ne tikai par spēju piekļūt informācijai lielajā informācijas plūsmā, bet arī par prasmi saprast, kurai informācijai var uzticēties un kādu emocionālo ietekmi rada patērētais saturs.
“Mums ir jāspēj saprast, kurai informācijai mēs varam uzticēties un kāda ir tās emocionālā ietekme uz mums.”
Piemēram, jāpievērš uzmanība tam, vai informācija ietver stereotipus, rada aizkaitinājumu, naidu vai stresu un tādējādi šķeļ sabiedrību un veicina polarizāciju.
NEPLP priekšsēdētāja uzsver nepieciešamību apzināties domāšanas ieradumus, kas darbojas, kad patērējam saturu. Tā nav prasme, kuru iespējams apgūt vienā lekcijā, prezentācijā vai informatīvā kampaņā.
Viņas ieskatā šīs prasmes vislabāk iespējams apgūt praktiski, piemēram, simulācijās vai spēlēs, kurās cilvēki paši var izjust un saprast informatīvās ietekmes mehānismus.
Druviete atzīst, ka šajā jomā vēl darāms pietiekami liels darbs.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
