Aizsargs Roberts Mamčics bija viens no retajiem laukuma spēlētājiem, kurš nākamajā dienā pēc Latvijas otrās spēles divās dienās treniņa laikā kāpa uz ledus. Pie tam abas uzvaras izcīnītas papildlaikā.
Par pirmajām divām spēlēm, kurās pretinieku izdevās pārspēt tikai papildlaikā, viņš izteicās, ka “uzvara ir uzvara jebkurā periodā, turklāt mēs kā komanda parādām raksturu, ka arī grūtos brīžos spēlējam līdz galam un izvelkam uzvaras”.
Mačā pret Poliju viņš guva pirmos vārtus valstsvienībā, turklāt arī komanda izcīnīja uzvaru, par ko bija dubultprieks. Arī pret Frnciju aizsargam bija ļoti laba vārtu gūšanas iespēja, pašam pēc metiena jau licies, ka ripa ir vārtos, taču tad atskārtis, ka “uzrāvis to putnos”.
Par laukuma spēlētāju sniegumu pirmajās divās spēlēs Mamčics atzina, ka brīžiem pievīlusi pozīcijas izvēle laukumā, taču kopumā hokejisti cīnās viens par otru, vajadzīgajos brīžos komandu pavilka Elvis Merzļikins un arī komandas kapteinis Kaspars Daugaviņš.
“Turamies kopā un ejam uz priekšu!” uzsvēra aizsargs.
