Vienā nedēļas nogalē vieglatlētei Guntai Vaičulei nācās piedzīvot ne tikai lielas laimes brīdi, bet arī pamatīgu sadursmi – no tikšanas uz Parīzes olimpiskajām spēlēm līdz baismai avārijai, kuru izraisīja dzērājšoferis. Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” sportiste dalās savās pārdomās par piedzīvoto un ar kādām sajūtām pēc notikušā gaida olimpiādi.
Latvijas čempionātā Vaičulei izdevās ne tikai izcīnīt ceļazīmi uz Parīzi, bet arī labot savu personisko rekordu, taču, atgriežoties no sacensībām, sportiste iekļuva avārijā, faktiski piedzimstot no jauna. “Tā diena, es teiktu – visa nedēļas nogale, kas man paliks atmiņā visu mūžu, kas man uz daudzām lietām liek paskatīties citādāk, un es domāju, ka ar laiku es sapratīšu vēl un vēl vairāk,” atzīst vieglatlēte.
“Man tas bija milzīgs izaicinājums. Es visu vasaru uz to gāju,” par sacensībām, kas bijusi pēdējā iespēja olimpiskajai kvalifikācijai, lai parādītu labu rezultātu vai arī izpildītu normatīvu, stāsta Vaičule, “Tajā Latvijas čempionātā bija, – vai, nu, visu vai – neko. Uz to olimpiādi ārprātīgi gribas.” Tomēr prieku sagandēja brīdis, atgriežoties mājās. “Tajā brīdī viss notiek tādā palēlinājumā, un to dzīvi, nevis pārdomā, tas bija tāds trieciens, un tad tu kūlēņo – ak dievs, kad tas beigsies? Kad tas beigsies un kur mēs piezemēsimies?” atminas sportiste.
Viņa turpina: “Atceroties to piedzīvoto un redzot fotogrāfijas no automāšīnas, piemēram, tiešām liekas – tas ir liels brīnums, un man ir tik stipri sargeņģeļi, ka es to nevaru tā nenovērtēt, un es ar ļoti, ļoti lielu pateicību eju tagad pa dzīvi.” Par spīti piedzīvotajam Vaičules plāni attiecībā uz olimpiādi nav mainījušies, tomēr – ar kādām sajūtām tagad gaida šo lielo sporta pasākumu?
“Arī ar tādu pateicību, un es pat teiktu ar tādu paļāvību. Es esmu ticīgs cilvēks, un laikam dievam ir plāni vēl uz mani. Es daru pēc labākās sirdsapziņas savu darbiņu – es trenējos, es novērtēju to, ka es varu to darīt,” teic vieglatlēte, “Droši vien tā mana spriedze pirms starta, es pieļauju, ka tā būs pat mazinājusies, jo es nupat, nupat saskāros ar to, ka tava rītdiena nav apsolīta, un vienkārši paņem no šodienas visu, ko vari. Darbs ir izdarīts, un viss būs kārtībā.”