Atvērtie dati daudziem joprojām izklausās pēc sarežģīta tehnoloģiju termina, taču patiesībā tie jau šobrīd ietekmē gan uzņēmējdarbību, gan valsts pārvaldi, gan ikdienas lēmumus. Raidījumā “Kiberpēdas” Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) vadītājs Pēteris Jurčenko stāsta, ka līdz ar mākslīgā intelekta (MI) attīstību iespējas izmantot publiski pieejamos datus kļuvušas pieejamas gandrīz ikvienam.
Vienkāršāk sakot, atvērtie dati ir valsts un iestāžu publicētas datu tabulas un informācija, ko ikviens var brīvi izmantot un analizēt. Tajās iespējams atrast datus par uzņēmumiem, iepirkumiem, skolām, adresēm, satiksmi un daudz ko citu. Jurčenko skaidro, ka atvērtie dati nav vienkārši internetā publicēta informācija – lai tie būtu patiesi izmantojami, tiem jābūt strukturētiem un mašīnlasāmiem.
“Atvērtie dati – galvenā ideja, tie atbilst noteiktiem, specifiskiem nosacījumiem. Pirmais nosacījums, ka tie ir strukturēti un mašīnlasāmi,” uzsver Jurčenko. Viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir tas, ka šos datus drīkst izmantot jebkurš. “Tas nozīmē, ka jebkurš var šos datus paņemt un darīt, ko viņš ar tiem vēlas,” viņš paskaidro, kā piemērus minot Saeimas balsojumus, uzņēmumu datus, kadastra informāciju un publiskos iepirkumus.
Īpašu uzmanību raidījumā Jurčenko pievērš MI iespējām. Mūsdienās cilvēks pat bez programmēšanas zināšanām var analizēt lielas datu kopas, izmantojot dažādus rīkus. “Lejupielādē tos failus, palaid pāri mākslīgo intelektu un izdari secinājumus,” viņš saka. Pēc eksperta domām, tieši šobrīd sākas jauns posms, kurā dati kļūst pieejami ne tikai speciālistiem, bet arī plašākai sabiedrībai.
Jurčenko uzskata, ka lielākā problēma Latvijā nav datu trūkums, bet gan sabiedrības piesardzība un nepārliecība par savām spējām tos izmantot: “Cilvēki droši vien nav aizdomājušies, ka šādas iespējas tagad paveras.” Vienlaikus viņš mudina nebaidīties eksperimentēt ar jaunajiem rīkiem, jo tieši praktiska izmēģināšana palīdz saprast to potenciālu.
“Tam ir jāiegaršojas, jo tad, kad tu pamēģini un tev sāk sanākt, tu saproti – o, šis strādā,” saka Jurčenko. Tāpat arvien svarīgāka kļūst prasme pieņemt datos balstītus lēmumus arī ikdienā – sākot no algu salīdzināšanas līdz pat mājokļa vai automašīnas iegādei. Cilvēkiem, viņaprāt, jāmācās ne tikai izmantot tehnoloģijas, bet arī saprast, ko ar datiem iespējams paveikt praksē.
Runājot par Latvijas digitālo attīstību, Jurčenko nepiekrīt priekšstatam, ka Latvija būtiski atpaliek no Igaunijas: “Mēs neatpaliekam no Igaunijas digitālajās tehnoloģijās.” Viņaprāt, Latvijai ir priekšrocība – neliels izmērs un salīdzinoši augsta digitalizācijas pakāpe, kas ļauj ātrāk ieviest jaunus risinājumus. “Mēs esam maziņi, un ir tas sapnis par mazu, digitālu, ļoti ātru valsti,” norāda LATA vadītājs.
Jurčenko uzskata, ka publiski finansētām sistēmām vajadzētu būt ar atvērtu kodu, lai sabiedrība varētu vērtēt to kvalitāti un veicināt konkurenci tehnoloģiju jomā: “Ja kaut kāds uzņēmums ir uztaisījis VID sistēmu vai vēlēšanu sistēmu par publisko naudu, tad tam kodam ir jābūt publiskam.” Eksperts uzskata, ka īstais digitālais izrāviens sāksies brīdī, kad cilvēki paši sāks izmantot MI un publiski pieejamos datus savā labā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
