Vai bērniem vajadzētu redzēt vecāku strīdus, vai tomēr no tiem jāsargā par katru cenu? Raidījumā “Pietura vecākiem” “Centra ZIN” vecāku izglītības programmas trenere Inga Oliņa un Georgs Rubenis skaidro, kā konflikti ģimenē ietekmē bērnus un kāpēc lielāko kaitējumu bieži rada nevis pats strīds, bet tas, kas notiek pēc tā.
Kā norāda Rubenis, konflikti ģimenē ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa. Svarīgākais nav tas, vai vecāki strīdas, bet gan veids, kā viņi to dara, vai konfliktā saglabā cieņu un kā pēc tam atjauno attiecības.
“Jautājums nav par to, vai vecāki strīdas, bet gan par to, kādā veidā tas tiek darīts,” viņš saka.
Bērni spriedzi pamana ātrāk, nekā pieaugušie domā
Oliņa skaidro, ka bērni ļoti ātri pamana spriedzi starp vecākiem, pat ja strīds nav noticis viņu klātbūtnē. Neskaidrība par notiekošo bērnos var radīt satraukumu un trauksmi, jo viņi izjūt, ka kaut kas ģimenē nav kārtībā.
“Jūsu bērni to pamanīs, nolasīs, viņi spēs to uzost aiz kilometra, ka kaut kas tur īsti nav kārtībā,” norāda speciāliste.
Sarunā izskan, ka bērniem kaitīgākie nav paši konflikti, bet gan destruktīvi veidi, kā tie tiek risināti. Personiski apvainojumi, pasīvā agresija, bļaušana vai ilgstoša ignorēšana nepalīdz bērnam apgūt veselīgas konfliktu risināšanas prasmes. Tieši pretēji – bērns no redzētā veido priekšstatu par to, kā darbojas attiecības.
Svarīgākais ir tas, kas notiek pēc strīda
Oliņa uzsver, ka bērniem ir svarīgi redzēt ne tikai konfliktu, bet arī izlīgumu. Ja vecāki paskaidro, ka bijuši dusmīgi, ka problēma ir atrisināta un ka viņi joprojām rūpējas viens par otru, bērns iegūst drošības sajūtu. Tas palīdz saprast, ka strīds nenozīmē attiecību beigas.
Viņa piebilst, ka nepietiek tikai pateikt bērnam, ka viss ir kārtībā, bet arī ļaut viņam redzēt, ka vecāki pēc konflikta spēj atjaunot attiecības. Tieši šī izlīguma pieredze bērnam palīdz atgūt drošības sajūtu.
Tāpat speciāliste norāda, ka ilgstoša ignorēšana jeb tā dēvētais klusēšanas sods bērnos nereti rada vēl lielāku nedrošību nekā atklāts konflikts. Šādās situācijās bērns paliek neziņā un nesaprot, vai nesaskaņas vispār ir atrisinātas.
Pilnīga konfliktu slēpšana ne vienmēr palīdz
Sarunā izskan arī doma, ka pilnīga konfliktu slēpšana ne vienmēr nāk bērnam par labu. Ja ģimenē nekad nav redzamas nekādas nesaskaņas, bet vecāki pēkšņi paziņo par šķiršanos, bērnam var rasties apjukums un sajūta, ka viņš nav sapratis, kas ģimenē patiesībā noticis.
No konfliktiem bērni mācās, kas ir attiecības
Noslēgumā Rubenis atgādina, ka bērni no vecāku konfliktiem apgūst daudz vairāk nekā tikai strīdēšanās prasmes. Viņi mācās, vai dusmu brīžos iespējams saglabāt cieņu, uzņemties atbildību par savu rīcību un pēc konflikta atjaunot attiecības.
“Bērns no vecāku strīdiem mācās ne tikai to, kas ir konflikts, bet arī īstenībā to, kas ir attiecības,” viņš saka.
Kā uzsver abi raidījuma vadītāji, bērni no vecāku konfliktiem mācās ne tikai to, kas ir strīds, bet arī to, kas ir attiecības. Tieši tāpēc bērnam ir svarīgi redzēt ne vien nesaskaņas, bet arī spēju pēc tām salabt.
Galvenā atziņa ir vienkārša – bērniem vislielāko kaitējumu rada nevis pats konflikts, bet situācijas, kurās pazūd drošības sajūta, cieņa un iespēja redzēt izlīgumu.
