Vides izglītība nav tikai stāsts par to, ko bērni apgūst mācību stundās. Tā ir arī par paradumiem, rīcību un spēju saprast, kā mūsu ikdienas izvēles ietekmē vidi mums apkārt. Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” Ieva Dzene sarunājas ar Ekoskolu programmas vadītāju Latvijā Danielu Trukšānu par to, kur patiesībā sākas vides izpratne, skolā vai mājās, un kā bērni paši kļūst par pārmaiņu nesējiem.
Daniels Trukšāns skaidro, ka Ekoskola var būt jebkura izglītības iestāde, kas vēlas aktīvāk strādāt ar vides aizsardzības jautājumiem. Tas nozīmē ne tikai vairāk mācīt par vidi, bet arī praktiski rīkoties, samazināt skolas ietekmi uz vidi, domāt par pārvietošanos, atkritumiem, enerģijas un ūdens patēriņu, kā arī izglītot plašāku sabiedrību.
Latvijā Ekoskolu programma aizsākās 2002. gadā. Sākumā tā bijusi neliela iniciatīva, vairāk saistīta ar dažām lauku skolām, bet šobrīd tā izaugusi par nacionāla mēroga programmu, kurā piedalās izglītības iestādes no pirmsskolām līdz augstskolām, arī tehnikumi un tālmācības skolas.
Daniels uzsver, ka viens no lielākajiem gandarījumiem ir redzēt pēctecību: jaunieši, kuri sākumā darbojušies Ekopadomē, vēlāk kļuvuši par brīvprātīgajiem, palīdzējuši pasākumu organizēšanā, studējuši ar vidi saistītas jomas un pat kļuvuši par kolēģiem.
“Vides izglītībā paiet ļoti ilgs laiks, kamēr ieraugi darba augļus,” viņš norāda. Tomēr tieši jauniešos šie augļi ir visredzamākie, jo Ekoskola viņiem dod platformu runāt par jautājumiem, kas viņus satrauc.
Ne tikai runāt par problēmu, bet meklēt risinājumu
Ekoskolu programma nav tikai par zināšanām. Tās centrā ir rīcība. Ja skolā ir problēma ar pārtikas atkritumiem, tad svarīgi ir ne tikai zināt, kāpēc tas ir slikti, bet arī meklēt risinājumus, piemēram, pārskatīt ēdienkarti, ieviest pašapkalpošanās principu vai domāt, kā samazināt izšķērdēšanu.
Tieši tas, pēc Daniela teiktā, atšķir Ekoskolu no vienkāršas informatīvas pieejas. Par vides jautājumiem var runāt jebkurā skolā, bet Ekoskolā skolēni tiek iesaistīti pārmaiņu procesā.
Programmas pamatā ir vairāki soļi, tostarp komandas veidošana, situācijas novērtējums, rīcības plāns, pārraudzība, saikne ar mācību saturu, sabiedrības izglītošana un vides kodekss. Vērtēšanā īpaši svarīga ir jauniešu loma, vai viņi paši ir iniciatori un pārmaiņu nesēji, vai tikai izpilda pieaugušo sagatavotu plānu.
“Tu sarunā uzreiz redzi, vai viņi paši prezentē, vai viņi deg,” saka Daniels.
Ekoskolās jaunieši apgūst ne tikai zināšanas par vidi, bet arī sadarbību, kritisko domāšanu, komunikācijas prasmes un līdzdalību. Tā kļūst par vidi, kur skolēni mācās rīkoties, pieņemt lēmumus un strādāt komandā.
Bērni bieži māca arī pieaugušos
Runājot par to, kur sākas vides izpratne, mājās vai skolā, Daniels atzīst, ka lielāka izpratne bieži vien veidojas skolā, taču paradumus ļoti ietekmē arī ģimene. Ja bērns skolā uzzina, kāpēc jāšķiro atkritumi, jātaupa enerģija vai jādomā par ūdens patēriņu, bet mājās tas netiek darīts, pārmaiņas var būt grūtākas.
Tomēr bieži notiek arī pretējais. Tieši bērni aiznes zināšanas mājās un sāk mainīt ģimenes paradumus. Īpaši tas redzams pirmsskolās un jaunākajās klasēs, kur bērni vecākiem atgādina, ka jāizslēdz gaisma vai jādomā par šķirošanu.
Daniels norāda, ka arī tad, ja mainās tikai viena ģimene vai viens cilvēks, tas jau ir ieguvums. Ekoskolu mērķis nav vienā gadā “izglābt pasauli”, bet pakāpeniski veidot izpratni un rīcības prasmes.
“Vienmēr pārmaiņas panāk maza, aktīva cilvēku kopa,” viņš saka.
Skolotāji, kuri dara vairāk, nekā prasa pienākums
Liela nozīme Ekoskolu programmā ir skolotājiem un koordinatoriem, kuri vada procesu savās skolās. Daniels atzīst, ka darbs ar viņiem ir viens no iedvesmojošākajiem programmas aspektiem, lai gan skolotāju noslodze un ikdienas pienākumi nav mazi.
Viņš uzsver, ka Ekoskolās darbojas motivēti cilvēki, kuriem šie jautājumi patiešām rūp. Viņi bieži velta savu brīvo laiku, lai palīdzētu jauniešiem īstenot idejas, sagatavot pasākumus un virzīt pārmaiņas skolā.
Arī vecāku iesaiste ir dažāda. Dažviet tieši vecāki ir bijuši iniciatori, kas rosinājuši skolu pievienoties programmai. Citviet vecākus ir grūtāk iesaistīt ikdienas procesā, taču viņi labprāt palīdz konkrētās aktivitātēs, piemēram, talkās vai praktiskos darbos.
Raidījuma noslēgumā Daniels uzsver, ka svarīgākais ir nepalikt tikai pie runāšanas par problēmām.
“Galvenais darīt. Ne tikai runāt par problēmu, bet darīt. Kaut vai maziem solīšiem. Nevajag uzreiz revolūcijas,” viņš saka.
Tieši šie mazie soļi, salikti kopā, veido lielākas pārmaiņas. Vides izpratne var sākties skolā, mājās vai bērna jautājumā pie vakariņu galda, bet tā kļūst nozīmīga tikai tad, kad pārvēršas rīcībā.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
