Raidījumā “Digitalizācijas veiksmes stāsti” uzņēmuma “Umami Production” vadītāja un producente Inese Stade stāsta par uzņēmuma pieredzi digitalizācijas ceļā – no novecojušas aktieru datubāzes līdz modernam digitālam risinājumam. Viņa uzsver, ka digitalizācija nav aktuāla tikai IT uzņēmumiem, un skaidro, kā reklāmas nozarē arvien lielāku lomu sāk spēlēt mākslīgais intelekts.
“Mēs varējām “pazaudēt” 3000 cilvēkus”
Umami Production nodarbojas ar video un audio reklāmu veidošanu, animāciju izstrādi un aktieru atlasi dažādiem projektiem. Viena no uzņēmuma lielākajām vērtībām ir aktieru un balss aktieru datubāze “Riga Casting”, kas ikdienā palīdz ātri atrast piemērotākos cilvēkus reklāmām un citiem projektiem.
Šajā datubāzē glabājas tūkstošiem aktieru un balss aktieru profilu, tāpēc tā uzņēmumam ir viens no svarīgākajiem darba instrumentiem. Tomēr ar laiku kļuvis skaidrs, ka esošā sistēma sākusi bremzēt uzņēmuma darbu un vairs nespēj pilnvērtīgi pildīt savu funkciju.
“Jau kādu laiku mēs jutām, ka tā datubāze “karās”. Un man kā uzņēmuma īpašniecei radās bažas, ka mēs tūlīt vienkārši gaisā “pazaudēsim” 3000 cilvēkus,” stāsta Stade.
Tieši šī iemesla dēļ uzņēmums nolēmis izmantot LIAA atbalsta programmu un izveidot pilnīgi jaunu datubāzes risinājumu. Stade atzīst, ka process nav bijis ātrs – no pirmās idejas līdz gatavam rezultātam pagājis aptuveni gads.
Viņasprāt, jaunā datubāze uzņēmumam ir būtisks ieguvums, jo tā ļauj atlasīt aktierus pēc dažādiem parametriem un klientiem piedāvā ērtu digitālu risinājumu, kur visa nepieciešamā informācija pieejama vienuviet. Piemēram, nepieciešamības gadījumā sistēma ļauj ātri atlasīt konkrētai lomai atbilstošus aktierus pēc vecuma, dzimuma vai citiem parametriem.
Digitalizācija nav tikai IT uzņēmumiem
Runājot par projektu kopumā, Stade uzsver, ka digitalizācija nav tikai tehnoloģiju uzņēmumu privilēģija. Arī radošajās nozarēs tā palīdz efektīvāk organizēt darbu, pārvaldīt informāciju un veidot ilgtspējīgus risinājumus.
“Man liekas, ka vispār ir forši uzņēmumam ne tikai pelnīt naudu vai ražot foršus produktus, bet kaut ko arī izveidot,” saka uzņēmuma vadītāja.
Viņa atzīst, ka šādu projektu īstenošana prasa laiku, pacietību un arī finansiālu ieguldījumu, tomēr ieguvumi ilgtermiņā ir būtiski. “Iedrošinu izmantot Eiropas naudas un izveidot datubāzes, klientu datubāzes, aktieru datubāzes vai jebko, ko radošajai industrijai varētu vajadzēt,” aicina Stade.
Nākamais solis – mākslīgais intelekts
Stade šajā nozarē darbojas jau vairākus gadu desmitus un atceras laikus, kad televīzijas materiālus montēja fiziski, griežot lentes ar šķērēm. Tāpēc tehnoloģiju attīstība viņai nav nekas neierasts. Viņasprāt, nākamais būtiskais pavērsiens reklāmas industrijā būs mākslīgais intelekts.
“Mākslīgais intelekts – tas nāks industrijā iekšā, un ne visu filmēs. Daudz ko var jau tagad uzģenerēt,” saka Stade.
Viņa stāsta, ka uzņēmums jau eksperimentē ar mākslīgā intelekta iespējām un redz potenciālu reklāmu veidošanā. Vienlaikus tas nenozīmē atteikšanos no tradicionālās filmēšanas – nākotnē līdzās pastāvēs abi risinājumi.
Stade uzskata, ka reklāmas nozare turpinās izmantot gan klasiskās filmēšanas metodes, gan arvien vairāk integrēs mākslīgā intelekta risinājumus dažādos radošajos procesos. “Mēs varam uzģenerēt, mēs varam filmēt,” viņa noslēgumā rezumē.
Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs valsts un Eiropas Savienības finansēts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, kas apkopots vienotajā uzņēmēju portālā business.gov.lv un tā apakšvietnē liaa.business.gov.lv. Tur uzņēmumi var atrast informāciju par dažādām programmām – sākot no finansējuma inovāciju un jaunu produktu attīstībai, eksporta veicināšanas un starptautiskās sadarbības iespējām līdz grantiem uzņēmumu digitalizācijai, tehnoloģiju ieviešanai un produktivitātes paaugstināšanai.
Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (NextGenerationEU) Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam budžeta līdzekļiem. Raksta tapšana finansēta ar Atveseļošanas fonda atbalstu, un paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
