Mūsu pašu “Radio SWH Rock” raidījuma “Roka nemieri” vadītājs, rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas dibinātājs un arī sociālā projekta “Caur ērkšķiem uz…” vadītājs Jānis Bukums “Ar dziesmu par dzīvi” dalās savās pārdomās par sabiedrības liekulību, to, ko iemācījies no “Ērkšķu” dalībniecēm, kā arī vieš skaidrību savā atturībā no alkohola.
Sociālais projekts “Caur ērkšķiem uz…” nerunā par pūkainākajām tēmām, bet gan par cilvēkiem, kuri dzīvē saskārušies ar dažādām dzīves likstām. Līdzīgi ir arī pašam Bukumam, kuram izaicinājumi nav bijuši sveši – varbūt tieši tāpēc viņā ir tik liela sapratne, kas veltīta “Ērkšķu” dalībniecēm. “Mēs atgriežamies pie tēmas par dubultmorāli, par sabiedrības liekulību,” nosaka Bukums.
“Tie cilvēki ir starp mums – mēs veikalos pakāpjam to solīti atpakaļ rindā, mēs pārgriežam ģīmjus, ka tur kāds skaļāk pie alkohola stenda runā, mēs rādam visādus ģīmjus, žestus un izsakām visādas piezīmes, ja kāds gluži nav apģērbies, kā mēs esam iecerējuši, kā vajadzētu būt. Mēs esam tie. Tie esam mēs. Ja kāds domā, ka tām meitenēm kaut kas nav kārtībā, tie ir absolūti maldi,” viņš turpina un min piemēru.
“Ja ieliktu desmit vissmalkākās mūsu sabiedrības dāmas slēgtā vidē, kur viņas pārvietotos pa kemperiem, un katru dienu būtu uzdevumi, un viņām būtu jāēd tur, kur jāēd, jādara tas, kas jādara, un tie visi būtu ļoti izaicinoši pārbaudījumi, salīgstam, ka trešajā dienā viņas sakautos, atšķirībā no šīm meitenēm.
Šīs meitenes ir izturīgas, šīs meitenes grib mainīt dzīvi, šīs meitenes ir kritiskas pret sevi, jo pati doma – mainīt dzīvi – tas nozīmē to, ka tu to pamatbāzes informāciju esi analizējis, ko es nevaru teikt par mūsu visu izsmalcināto, smalko sabiedrību, kuriem paškritika vispār nav klātesoša,” uzskata rokmūziķis.
Vadot sociālo projektu, Bukums atzīst, ka ir daudz iemācījies un tas ir viņu ļoti mainījis: “Ejot cauri visām sezonām, visām tām lietām, esmu sapratis, kas es esmu. To, ka nav man tā plašā sirds un ka neesmu nekāds labais cilvēks. Es varētu turpināt bezgalīgi, bet katrā ziņā, es sevī esmu vīlies, pēc “Ērkšķiem” ļoti izteikti – vairāk nekā meitenēs, jo meitenēs neesmu vīlies.”
Jau septiņpadsmito gadu Bukums nelieto alkoholu, taču vēlas akcentēt: “Vēlreiz publiski atkārtošu, lai cilvēkiem nav domstarpību un mīļie interneta komentētāji varētu atvēzēties un nomierināties – man šad tad paslīd kāja. Tas ir apmēram reizi gadā, reizi divos gados, kur es normāli ar šņukuru “iebraucu dubļos”, pēc tam kārpos ārā.”
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
