Raidījumā “Noturības kodols” viesojas zvanu centra “Sonido” vadītāja un atbalsta projekta “Parunāsim?” īstenotāja Inga Muižniece, kura stāsta par tālruni, kas piedāvā vietu sarunai laikā, kad daudzi jūtas vieni. Viņa atzīst, ka ideja radusies jau sen: “Pagāja vairāk nekā 20 gadi, kad es sapratu, ka nekas šajā jautājumā nav mainījies.” Cilvēkiem joprojām pietrūkst klātbūtnes, un reizēm pietiek ar vienu sarunu, lai cilvēks sajustos uzklausīts.
Projekts “Parunāsim?” ir veidots kā vietējais emocionālā atbalsta tālrunis, kurā nav jāgaida krīze, lai piezvanītu. Muižniece skaidro, kāpēc šāda līnija bija nepieciešama: “Ja tu vienkārši jūties vientuļš, tas neiet klasifikācijā, ka tev ir problēma. Un tad es sapratu, ka ir jāveido šāds tālrunis.” Zvanītājam tiek dotas 30 minūtes sarunai, un tēmas nav ierobežotas. “Mūsu tēma ir par dzīvi. Mēs mēģinājām klasificēt, bet tas nav iespējams, jo cilvēkam tajās 30 minūtēs jāpasaka viss, ko viņš vēlas,” viņa piebilst.
Līnijas centrā ir pieņemšana, nevis padomu sniegšana. “Piezvanot uz “Parunāsim?”, tev ir vieta būt tavām emocijām. Tev ir vieta būt taviem stāstiem. Tevi neviens nenosoda par to, ko tu piedzīvo,” uzsver Muižniece. Viņasprāt, pieņemšana ir viens no lielākajiem spēkiem, ko sarunā var dot otram cilvēkam: “Pieņemt otru tādu, kāds viņš ir, ir ārkārtīgi liela vērtība, jo tā pieņemšana pasaka: ar tevi viss ir kārtībā.”
Zvanītāju loks ir pārsteidzoši plašs – no divdesmitgadniekiem līdz pat deviņdesmit gadiem. Daudzi no viņiem ir profesionāli veiksmīgi cilvēki, kuri noteiktā brīdī vienkārši palikuši vieni. Muižniece saka: “Viņiem šī sarunāšanās ir intelektuālā barība. Tā ir vajadzība.” Viņa arī lauž izplatītu stereotipu: “Mīts par to, ka vīriešiem nevajag parunāt, ir tikai mīts. Mums zvanītāji ir pusi uz pusi.”
Svarīga projekta daļa ir komanda – cilvēki ar invaliditāti, kuri vada sarunas un sniedz emocionālu atbalstu. Muižniece raksturo viņu darbu ar cieņu: “Es neuztveru, ka viņi kaut ko nevar.” Viņi ir empātiski, pacietīgi un spēj ārkārtīgi rūpīgi uzklausīt. Daudzi operatori projektā strādā jau kopš pirmās dienas, un šis darbs viņiem nozīmē gan ienākumus, gan piederības sajūtu.
“Parunāsim?” nemitīgi aug un attīstās. No šī gada novembra darbojas īpaša līnija onkoloģijas pacientiem, kur sarunās iesaistās cilvēks, kurš pats izdzīvo līdzīgu pieredzi. “Viņiem ir svarīgi, ka viņus uzklausa kāds, kas tam ir gājis cauri,” skaidro Muižniece. Piektdienu vakaros pieejama arī garīgā atbalsta līnija, kuru vada kapelāne Sintija Bergmane, piedāvājot sarunas par emocionālu līdzsvaru un garīgumu.
Noslēgumā Muižniece atgādina, ka vientulība nav tikai senioru problēma – tā skar dažādu vecumu un dzīves pieredžu cilvēkus. “Piezvanot uz “Parunāsim?”, tev ir vieta būt. Tavām emocijām, domām ir tiesības te būt.” Tā ir saruna, kas var kļūt par pirmo soli pretī savienojumam ar citiem, un reizēm viss sākas ar vienkāršu jautājumu: “Kā tev klājas?”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
