Janvāra vidus – sporta kluba karte stāv makā, veselīgo recepšu saraksts neatvērts un sev dotais solījums “no pirmdienas” jau šķiet pārāk smags. Šī sajūta daudziem ir pazīstama. Raidījumā “Noturības kodols” klīniskā un veselības psiholoģe Inese Elsiņa skaidro, kāpēc lielākā daļa jaunā gada apņemšanos izjūk tik ātri – un kāpēc tas nav ne slinkuma, ne vājuma jautājums.
“Jaunais gads cilvēkiem ļoti bieži simbolizē jaunu sākumu, bet tas pats par sevi vēl neko nemaina,” uzsver Elsiņa. Viņasprāt, cerība, ka ar kalendāra maiņu automātiski mainīsies arī uzvedība, ir maldīga. “Lielākā daļa jaunā gada apņemšanos izjūk nevis tāpēc, ka cilvēki ir vāji, bet tāpēc, ka tās nav saskaņotas ar viņiem pašiem.” Bieži mērķi tiek izvirzīti, vadoties pēc tā, kā “vajadzētu”, nevis pēc tā, kas cilvēkam patiesi ir svarīgs.
Vēl viena izplatīta kļūda – mēģinājums uzlikt sev vēl vienu pienākumu slāni jau tā noslogotai ikdienai. “Dzīve jau tā ir pilna, bet mēs mēģinām uzbūvēt vēl vienu slāni virsū, neko neatliekot malā,” saka psiholoģe. Rezultātā pārmaiņas kļūst nestabilas – nav vietas jaunajam, jo vecais paliek neskarts. Bez atteikšanās no kaut kā ierasta jauni ieradumi ilgi neturas.
Kad apņemšanās neizdodas, cilvēki nereti kļūst paši sev bargākie kritiķi. “Kad apņemšanās neizdodas, cilvēki ļoti ātri sāk sevi kritizēt, nevis mēģina saprast, kas īsti notika,” norāda Elsiņa. Šāda pieeja, viņasprāt, tikai pastiprina spriedzi. “Disciplīna bez līdzjūtības pret sevi ļoti reti strādā ilgtermiņā,” viņa uzsver, aicinot pārmaiņu procesā nevis sevi sodīt, bet ieklausīties.
Svarīgi ir arī saprast, ka ieradumi neveidojas ātri. “Ieradumi neveidojas ātri – tie ir process, kurā cilvēks iepazīst pats sevi,” saka psiholoģe. Tas nozīmē eksperimentēšanu, kļūdīšanos un pielāgošanos. Turklāt motivācija, kas balstīta bailēs vai vainas sajūtā, parasti ir īslaicīga. “Ja es daru kaut ko tikai baiļu dēļ, tas mani ilgi nekur neaizvedīs,” atzīst Elsiņa.
Pārmaiņas, pēc psiholoģes domām, drīzāk līdzinās lēnai virzībai, nevis straujam startam. “Pārmaiņas nenotiek vienā lielā lēcienā, bet divos mazos soļos uz priekšu,” viņa saka, piebilstot, ka būtiski ir iemācīties rīkoties arī tad, kad nav ideālās noskaņas: “Svarīgi ir iemācīties darīt arī tad, kad man nav spēka, nevis gaidīt ideālo motivāciju.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
