Sportista ķermeņa temperatūra var sasniegt gandrīz 39 grādus, kamēr ārēji viss šķiet kontrolēts – šādi dati atklājas starptautiskā pētījumā olimpiskajās spēlēs. Par to, kā sensori, mikroklimata analīze un mākslīgais intelekts maina sportu, raidījumā “Kiberpēdas” stāsta RSU Sabiedrības veselības institūta pētniece un Sporta laboratorijas klīnikas vadītāja Sandra Rozenštoka.
Olimpiskās spēles pētniekiem ir unikāla vide, kur sportisti demonstrē savu absolūto maksimumu – kaut ko, ko laboratorijā panākt nav iespējams. “Iespēja viņus testēt tajos īstajos apstākļos, nu tā bija tā fantastiskā iespēja,” uzsver Rozenštoka, piebilstot, ka “cilvēki, kas ir uz sasniegumiem vērsti, laboratorijas apstākļos nekad nesasniegs to maksimālo”. Tieši tāpēc pētījuma centrā nonāk reālā sacensību vide – kalni, aukstums, vējš un strauji mainīgi laikapstākļi.
Milānas–Kortīnas ziemas spēlēs tika izveidots līdz šim apjomīgākais mikroklimata datu tīkls sporta vēsturē. Trasēs izvietotas vairāk nekā divdesmit laika stacijas, kas nepārtraukti fiksēja temperatūru, mitrumu un vēju – pat ar būtiskām atšķirībām vienas distances ietvaros. Atsevišķos gadījumos starp startu un finišu temperatūra varēja atšķirties pat par pieciem grādiem, kas nozīmē – sportists vienas distances laikā startē vienos apstākļos, bet finišē pavisam citos.
Tas tieši ietekmē gan slēpju izvēli, gan sportista sniegumu, un šie dati tika savākti reāllaikā. Tie tika izmantoti, lai modelētu sacensību apstākļus un prognozētu iespējamos riskus. Taču ar laikapstākļiem vien nepietiek – pētījumā analizēts arī pats sportists. Tika izmantoti sensori, kas fiksē kustības, slodzes un pat galvas kustību trajektorijas, piemēram, ar īpašiem mutes sargiem.
“Datu apjoms ir milzīgs,” atzīst Rozenštoka: “Mans uzdevums ir to pārvērst trenerim vai sportistam saprotamā valodā – kas tad viņam ir jādara.” Šādi dati ļauj pamanīt nianses, piemēram, kustību asimetriju vai pārmērīgu slodzi konkrētām muskuļu grupām. Savukārt no šiem datiem tiek veidoti modeļi, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj prognozēt apstākļus un riskus.
Lai gan precizitāte vēl nav ideāla, ieguvums ir acīmredzams. “Es nesaku, ka tā ir pilnīgi precīza, bet daudz, daudz labāka paredzēšanas iespēja,” skaidro pētniece. Projekts ir daļa no plašākas starptautiskas sadarbības, kurā iesaistīti partneri no dažādām valstīm, tostarp finansējums nāk no Honkongas, ļaujot attīstīt tehnoloģijas, kas Latvijā vien būtu grūtāk pieejamas.
Pētījuma rezultāti skaidri parāda – mūsdienu sportā izšķiroša kļūst ne tikai fiziskā sagatavotība, bet arī spēja saprast un kontrolēt vidi. Mikroklimata apstākļi var būtiski mainīt rezultātu pat vienas distances laikā, sportistu ķermenis nereti strādā uz fizioloģisko robežu, bet ar sensoriem iespējams atklāt nianses, ko ar aci nepamanīt. Vienlaikus mākslīgais intelekts jau šobrīd ļauj prognozēt riskus un pieņemt lēmumus, kas vēl nesen balstījās tikai intuīcijā.
Īpaša uzmanība pētījumā pievērsta arī sportistu veselībai, un te atklājas arī spilgtākie piemēri. Piemēram, vienam peldētājam treniņa laikā ādas temperatūra bija ap 32 grādiem, bet ķermeņa iekšējā temperatūra sasniedza gandrīz 39 grādus – skaidrs signāls par milzīgu slodzi organismam. “Pamatmērķis tam visam apakšā ir vēl sportistu drošība,” norāda Rozenštoka.
Pētījuma rezultāti iezīmē arī skaidru nākotnes virzienu – sporta medicīna kļūst arvien precīzāka un personalizētāka. “Līdz šim vairāk bija tā, ka sagatavo pēc intuīcijas, bet tagad mēģinām paredzēt,” atklāj pētniece, atgādinot: “Sportistu motivācija citreiz pārsniedz viņu ķermeņa iespējas.” Visticamāk, ka nākotnes sportā uzvarēs ne tikai ātrākais, bet tas, kurš visprecīzāk spēs izmantot datus.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
