Pilsētas publiskā ārtelpa – ielas, laukumi un parki – pēdējos gados tiek plānota citādi nekā agrāk. Par to Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” skaidro arhitekte un projektu vadītāja no uzņēmuma “We Build Parks” Kristīne Višņevska, uzsverot, ka arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ilgtspējai un vides ietekmei.
Kristīne Višņevska norāda, ka ilgtspējīgi risinājumi jau šobrīd ir sastopami mums apkārt, taču tie ne vienmēr ir vizuāli uzreiz pamanāmi un ne vienmēr ir pilnīgi jauni. Viņas teiktais liecina, ka šādi risinājumi ir saistīti gan ar vizuālo kvalitāti, gan ar to, kādu ietekmi tie atstāj uz vidi, cik ilgi kalpo un kā tie uzvedas dabā. Kā viņa skaidro, mērķis ir radīt pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi un respektēt to.
Klimata pārmaiņas un infrastruktūra
Sarunā Kristīne Višņevska uzsver, ka viens no iemesliem, kāpēc par ilgtspēju runā arvien vairāk, ir novērojamas klimata izmaiņas. Viņa min, ka nokrišņi kļūst intensīvāki, bet retāki, un šo tendenci cilvēki arvien biežāk pamana arī ikdienā.
Viņa arī norāda, ka liela daļa esošās infrastruktūras ir veidota laikā, kad šādi aspekti netika ņemti vērā, tāpēc jaunajos projektos vienlaikus jārisina gan esošās problēmas, gan jādomā par nākotni. Tas nozīmē gan pielāgošanos sekām, gan ilgtermiņa plānošanu.
Jaunais Eiropas Bauhaus praksē
Raidījumā tiek apspriesta arī Jaunā Eiropas Bauhausa iniciatīva. Eksperte skaidro, ka tā ir Eiropas mēroga pieeja, kas mudina dažādās jomās veidot vidi, balstoties trīs principos.
Pirmais princips ir pieejamība un iekļaušana, proti, videi jābūt pieejamai dažādām sabiedrības grupām. Otrais ir ilgtspējība – materiāliem un risinājumiem jābūt tādiem, kas labi kalpo un neatstāj lieku ietekmi uz vidi. Trešais princips ir dizains un vizuālā kvalitāte.
Kristīne Višņevska norāda, ka Latvijā šie principi īpaši jūtami projektos, kas tiek finansēti no Eiropas fondiem, jo šādos gadījumos to ievērošana ir viena no prasībām, kas jāņem vērā un jāpamato projektēšanas procesā.
Risinājumi pilsētvidē
Runājot par praktiskiem piemēriem, raidījuma viešņa min, ka arī esošās ielas un teritorijas var pielāgot ilgtspējīgākiem risinājumiem. Kā piemērs sarunā izskan Čaka iela, kur parādījušies koki podos un soliņi, kas uzlabo vidi gājējiem.
Viņa piemin arī iniciatīvu “Pilsēta cilvēkiem”, kas publisko vizualizācijas par iespējamiem uzlabojumiem pilsētvidē, kā arī Tērbatas ielu, kas uz laiku tika pielāgota gājējiem. Sarunā šie piemēri tiek minēti kā veidi, kā pilsētvidi var padarīt pieejamāku un dzīvīgāku.
Kā vēl viens piemērs tiek minēta Valmiera, kur veikti pētījumi par stāvlaukumu uzkaršanu. Eksperte skaidro, ka šādos gadījumos iespējami dažādi risinājumi – koki, ēnas zonas, ūdens integrēšana vai teritoriju sadalīšana mazākās daļās.
Lietus ūdens un pilsētas pielāgošanās
Sarunā tiek apspriesta arī lietus ūdens apsaimniekošana. Kristīne Višņevska skaidro, ka Rīgā, veidojot jaunus objektus, lietus ūdeņu apjomu, kas nonāk kanalizācijā, nedrīkst palielināt. Tas nozīmē, ka ūdens jāapsaimnieko uz vietas, piemēram, veidojot lietus dārzus vai uzkrāšanas zonas.
Viņa min, ka šādi risinājumi ļauj ūdenim uzkrāties un vēlāk dabīgi iesūkties zemē vai tikt izmantotam citos veidos. Kā piemērs sarunā tiek minēts arī tas, ka līdzīgi risinājumi var tikt integrēti dažādās infrastruktūrās.
Piemēri ārpus Latvijas
Kā vienu no piemēriem “We Build Future” arhitekte Kristīne Višņevska min Zviedrijas pilsētu Malmö, kur ilgtspējīgi risinājumi tiek attīstīti jau ilgāku laiku. Viņa norāda, ka tur dažādas teritorijas tiek zaļinātas, un tas ietekmē gan vidi, gan cilvēku uztveri par pilsētu.
Tāpat viņa piemin, ka Latvijā notiek arī ekskursijas un pētījumi, kuros tiek demonstrēti dažādi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi, kas ikdienā var nebūt uzreiz pamanāmi.
Sabiedrības attieksme un nākotne
Runājot par sabiedrības attieksmi, eksperte norāda, ka pēdējos gados ir novērojama lielāka cieņa pret sakoptām publiskajām vietām. Viņa atzīst, ka vandālisms joprojām pastāv, taču vienlaikus cilvēki mēdz apzināties, ka bojājot vidi sev apkārt, paši zaudē tās funkcionalitāti. Viņa arī pauž viedokli, ka sabiedrība turpinās attīstīt izpratni par vidi un arvien vairāk rūpēsies par to.
Par nākotni, Kristīne Višņevska norāda, ka arvien vairāk varētu parādīties risinājumi, kas vienlaikus pilda vairākas funkcijas. Kā piemēru viņa min projektu, kur velotrase paredzēta arī lietus ūdeņu uzkrāšanai, kā arī parkus, kas veidoti tā, lai spētu pielāgoties intensīviem nokrišņiem, saglabājot to izmantojamību.
Sarunā izskan, ka publiskā ārtelpa arvien biežāk tiek veidota, ņemot vērā gan cilvēku vajadzības, gan vides apstākļus, un šie aspekti kļūst savstarpēji cieši saistīti.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
