Degvielas cenas aug, rēķini kļūst lielāki, bet konta atlikums mēneša beigās – arvien mazāks. Daudziem sajūta ir viena: nauda vienkārši pazūd. Raidījumā “Noturības kodols” Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše skaidro, kāpēc tā notiek un ko ar to darīt. Viņa uzsver – viss sākas ar vienu vienkāršu soli: skaidri ieraudzīt savus izdevumus.
Viens no svarīgākajiem soļiem ir pavisam vienkāršs – saprast, kur nauda patiesībā aiziet. “Vienu mēnesi tomēr piefiksēt, kas tad ir tie ģimenes izdevumi,” iesaka Brikše, uzsverot, ka cilvēki bieži dzīvo “pelēkajā zonā”, un “tā pelēkā zona, kurā mēs dzīvojam, kad mēs tos izdevumus nezinām, rada lielāku stresu, nekā tam būtu patiesībā pamats”. Tieši šis solis kļūst par būtiskāko visiem turpmākajiem finanšu lēmumiem.
Tomēr, saskaroties ar finansiālu spiedienu, daudzi izvēlas aizņemties. Brikše brīdina, ka tas ir riskants ceļš: “Aizņemties savu grūtību segšanai ir visriskantākais.” Eksperte skaidro, ka kredīts nav paredzēts ikdienas problēmu risināšanai: “Tas nav drošības spilvens – tā nav pareizā pieeja aizņēmumam.” Šāda rīcība var nevis palīdzēt, bet gan padziļināt problēmas.
Līdzīga piesardzība nepieciešama arī investēšanā. “Ja tev sola ātru peļņu īsā laikā, tad tevi, visticamāk, mēģina apkrāpt,” saka Brikše. Viņa uzsver, ka investēšana nav veids, kā ātri kļūt bagātam: “Investēšana ir ilgtermiņa pasākums, nevis brīnumi.” Ilgtermiņš un pacietība ir galvenie principi, kas palīdz saglabāt un vairot līdzekļus.
Lai uzkrājumi vispār veidotos, būtiska ir pieeja budžeta plānošanai. Brikše iesaka sākt ar prioritātēm, nevis atlikumu: “Es savu budžetu plānoju no otra gala – vispirms saistības un uzkrājumi, un tikai tad tas, kas paliek pāri.” Tas nozīmē, ka uzkrājums tiek ieplānots jau sākumā. Kā orientieri var izmantot arī vienkāršus principus, piemēram, 50/30/20 vai 70/20/10.
Papildus lielajiem principiem nozīme ir arī ikdienas izvēlēm. Finanšu eksperte aicina regulāri pārskatīt savus pakalpojumu sniedzējus – internetu, elektrību, kredīta nosacījumus – un salīdzināt piedāvājumus. Nereti iespējams atrast izdevīgākus variantus vai panākt labākus nosacījumus. Pat nelielas izmaiņas šajos izdevumos ilgtermiņā var dot jūtamu efektu.
Plašākā skatījumā finanšu drošība nozīmē spēju domāt uz priekšu. “Mums ir jādomā vienu posmu uz priekšu – vai pat visus posmus uz priekšu,” uzsver Brikše. Ienākumi dzīves laikā var mainīties, tāpēc uzkrājumi kļūst par svarīgu drošības balstu. Savlaicīga plānošana palīdz izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē.
Savukārt krāpniecības riski joprojām ir aktuāli, un arī šeit nepieciešama modrība. “Ja kāds tev sola kaut ko pārāk labu, tam noteikti nevajag noticēt,” saka Brikše, piebilstot: “Esi piesardzīgs un aizdomīgs.” Kritiska domāšana un informācijas pārbaude palīdz izvairīties no kļūdām, kas var maksāt dārgi.
Kopumā ekspertes vēstījums ir vienkāršs – finanšu stabilitāte sākas ar skaidru izpratni un apzinātiem lēmumiem. Tas nav stāsts par lieliem ienākumiem, bet gan par to, kā mēs rīkojamies ar to, kas mums jau ir. Bieži vien viss sākas ar vienu soli – paskatīties uz savu naudu godīgi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
