Raidījumā “Digitalizācijas veiksmes stāsti” uzņēmuma “ALFA VSI” līdzīpašnieks Kārlis Dandzbergs stāsta, kā digitalizācija kļuvusi par būtisku instrumentu “Nākotnes parka” attīstībā – no drošības risinājumiem līdz viedai aviācijas infrastruktūrai. Viņa pieredze parāda, kā mērķtiecīgi ieviestas tehnoloģijas uzlabo uzņēmējdarbību un rada jaunus attīstības virzienus, tostarp iezīmējot arī plašāku ambīciju – medicīniskā helikoptera pakalpojumu, kas Latvijā šobrīd netiek nodrošināts.
Dandzberga stāsts sakņojas ģimenes biznesa pieredzē, kas laika gaitā pārtapusi jaunās investīcijās un projektos. “Lai tiktu līdz mūsu stāstam, es domāju, ka ir jāpastāsta nedaudz arī vēsture,” saka Dandzbergs, iezīmējot ceļu līdz šodienai. Viens no galvenajiem virzieniem ir “Nākotnes parks” Jelgavas novadā – teritorija, kur uzņēmums attīsta industriālo vidi, izīrē telpas uzņēmumiem un pulcē dažādu nozaru uzņēmējus vienuviet.
Parkā jau šobrīd darbojas konkrēti uzņēmumi – tostarp helikopteru servisa centrs un pilotu skola, kā arī ražotāji, kas izmanto industriālo infrastruktūru. Taču projekts nav tikai par biznesu vien. “Mūsu pamatu pamats ir industriālo telpu noma, bet arī tam pa virsu esam izveidojuši tūrisma objektu,” skaidro Dandzbergs. Apmeklētājiem tiek piedāvātas ekskursijas un iespēja iepazīt arī muzeju “Laika mašīna”, kur apskatāmas padomju laika relikvijas.
Šāda industriālās teritorijas, aviācijas un tūrisma kombinācija Latvijā ir salīdzinoši reta. Par vietas pievilcību liecina arī pieaugošais apmeklētāju skaits. “Pagājušajā gadā uzņēmām virs 2500 viesu,” norāda uzņēmējs, uzsverot, ka industriālā teritorija Latvijā var kļūt par negaidīti pievilcīgu galamērķi. Šī pieeja ļauj vienlaikus attīstīt gan uzņēmējdarbību, gan papildu ieņēmumu avotus.
Nozīmīga loma attīstībā ir digitalizācijai, kas šajā projektā ieguvusi ļoti konkrētu formu. Vecajās parka ēkās ieviestas drošības sistēmas – signalizācija, ugunsdrošība un videonovērošana. Savukārt heliportā izveidots viedais apgaismojums, kas ļauj pilotiem aktivizēt nosēšanās laukumu attālināti. Tas būtiski paātrina operatīvo reakciju un uzlabo drošību visā teritorijā.
“Lielākais izaicinājums ir saprast, kurā virzienā uzņēmums dodas un vai šis projekts tiešām ir nepieciešams,” uzsver Dandzbergs. Tomēr visambiciozākā iecere izgaismo vēl nopietnāku problēmu – Latvijā joprojām nav medicīniskā helikoptera sistēmas. “Mēs esam investējuši virs 140 tūkstošiem eiro, lai izpētītu medikoptera vajadzību Latvijā,” atklāj Dandzbergs. Projekta mērķis ir radīt risinājumu, kas ļautu kritiskos brīžos ievērojami saīsināt palīdzības sniegšanas laiku.
Šī ideja balstās uz ļoti konkrētu ieguvumu cilvēkiem. “Divu minūšu laikā helikopters var pacelties un stundas laikā sasniegt jebkuru vietu Latvijā,” uzsver Dandzbergs, piebilstot, ka “ja ir zelta stunda, tas ir tas brīdis, kad cilvēks jānogādā uz operāciju galda.” Tieši laiks, viņaprāt, bieži nosaka robežu starp dzīvību un traģēdiju.
Noslēgumā uzņēmējs uzsver arī šī projekta plašāko nozīmi: “Mums ir jāspēj izglābt katru dzīvību.” Taču viņa stāsts vienlaikus parāda arī ko citu – digitalizācija šeit nav tikai tehnoloģija, bet instruments, kas palīdz sakārtot procesus, uzlabot drošību un radīt pamatu lielākām idejām.
Klausies reālus uzņēmēju stāstus par to, kā digitalizācija palīdz augt, konkurēt un eksportēt, rubrikā “Digitalizācijas veiksmes stāsti” katru ceturtdienu nedaudz pēc plkst. 14.00 “Radio SWH” un “Radio SWH TV” ēterā!
Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs valsts un Eiropas Savienības finansēts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, kas apkopots vienotajā uzņēmēju portālā business.gov.lv un tā apakšvietnē liaa.business.gov.lv. Tur uzņēmumi var atrast informāciju par dažādām programmām – sākot no finansējuma inovāciju un jaunu produktu attīstībai, eksporta veicināšanas un starptautiskās sadarbības iespējām līdz grantiem uzņēmumu digitalizācijai, tehnoloģiju ieviešanai un produktivitātes paaugstināšanai.
Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (NextGenerationEU) Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam budžeta līdzekļiem. Raksta tapšana finansēta ar Atveseļošanas fonda atbalstu, un paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
