Uzņēmuma “Forse AI” līdzdibinātāja, vadītāja un datu zinātnes risinājumu izstrādātāja Eva Narunovska uzskata – jautājums vairs nav par to, vai uzņēmumi izmantos mākslīgo intelektu (MI), bet gan par to, cik ātri tie spēs pielāgoties pārmaiņām. Raidījumā “Digitalizācijas veiksmes stāsti” viņa stāsta, kā datu analīze un automatizācija palīdz uzņēmumiem strādāt gudrāk, precīzāk un daudz efektīvāk.
Narunovskas ieskatā digitalizācija sākas nevis ar tehnoloģijām, bet ar gatavību mācīties un mainīt ierastos procesus. Viņa uzsver, ka uzņēmumiem vispirms jāsaprot savas problēmas un tikai tad jāmeklē piemērotākie risinājumi. Tieši šī pieeja kļuvusi par vienu no “Forse AI” darbības pamatiem.
Ideja par uzņēmumu radusies pēc daudzu gadu darba ar biznesa analītikas risinājumiem. Narunovska novērojusi, ka uzņēmumu dati un procesi kļuvuši tik apjomīgi, ka tradicionālās analīzes metodes vairs nav spējušas palīdzēt pieņemt ātrus un precīzus lēmumus. “Ar parasto analītiku vairs nepietiek,” saka Narunovska. Viņasprāt, uzņēmumiem vairs nepietiek tikai analizēt pagātni – nepieciešami rīki, kas palīdz prognozēt riskus un iespējas vēl pirms problēmas radušās.
“Forse AI” izstrādātie risinājumi palīdz uzņēmumiem analizēt klientu uzvedību, prognozēt pārdošanas rezultātus un automatizēt ikdienas procesus. “Svarīgi īstajiem klientiem piedāvāt īstos produktus,” norāda Narunovska. MI palīdz noteikt ne tikai piemērotāko cenu vai reklāmas izvietojumu, bet arī to, kad un kā klientu uzrunāt. Uzņēmumi var daudz precīzāk saprast, kuri klienti konkrētajā brīdī ir prioritāri un kurās darbībās vērts ieguldīt lielākos resursus.
Daļa ieguvumu ir pavisam praktiski. Narunovska stāsta, ka pārdevējiem vairs nav stundām ilgi jāmeklē informācija dažādās sistēmās vai internetā. “Principā nav pašam jāmeklē, jārokas pa internetu un dažādās sistēmās – viss jau ir acu priekšā,” viņa skaidro. Sistēma pati palīdz saprast, ar kuriem klientiem jāsazinās vispirms, kādi riski pastāv un kā vislabāk konkrēto klientu uzrunāt.
Raidījumā tiek apspriests arī viens no biežākajiem sabiedrības satraukumiem – vai mākslīgais intelekts atņems cilvēkiem darbu? Narunovska norāda, ka praksē bieži notiek pretējais, stāstot par uzņēmumiem, kuri pēc digitalizācijas spējuši paplašināt darbību ārvalstu tirgos un pieņemt jaunus darbiniekus: “Mākslīgā intelekta risinājums palīdzēja aizstāt lielas mārketinga komandas darbu.” Automatizācija uzņēmumiem ļauj augt ātrāk un efektīvāk, nevis vienkārši samazināt darbinieku skaitu.
Būtiska loma digitalizācijā ir arī finanšu prognozēšanai. “Forse AI” izstrādā rīkus, kas palīdz uzņēmumiem precīzāk plānot naudas plūsmu, ņemot vērā sezonalitāti, pasūtījumus un citus biznesa faktorus. “Ja tev ir precīzākas finanšu prognozes, tev nav jāizņemas nauda un jāmaksā procenti,” skaidro Narunovska. Viņasprāt, gudrāka resursu plānošana palīdz uzņēmumiem kļūt stabilākiem un drošāk konkurēt arī eksporta tirgos.
Eksperte ir pārliecināta, ka Latvijai šajā jomā ir liels potenciāls. “Mēs, latvieši, esam ļoti strādīgi, gudri un spējam piedāvāt kvalitatīvākus risinājumus nekā daudzi kur citur,” viņa saka. Šobrīd “Forse AI” jau raugās eksporta virzienā – uzņēmums plāno attīstību Nīderlandē un Lielbritānijā, vienlaikus savā darbā izmantojot tos pašus mākslīgā intelekta rīkus, ko piedāvā klientiem.
Noslēgumā Narunovska norāda, ka lielākā kļūda ir gaidīt ideālo brīdi digitalizācijai. “Nevis uzreiz meklēt kaut kādas tehnoloģijas vai rīkus, bet kas ir tā problēma, ko tu gribētu atrisināt,” viņa uzsver. Savukārt raidījuma izskaņā eksperte piebilst vēl kādu simbolisku atziņu: “Kad skolnieks ir gatavs, tad skolotājs vienmēr atradīsies.”
Klausies reālus uzņēmēju stāstus par to, kā digitalizācija palīdz augt, konkurēt un eksportēt, rubrikā “Digitalizācijas veiksmes stāsti” katru ceturtdienu nedaudz pēc plkst. 14.00 “Radio SWH” un “Radio SWH TV” ēterā!
Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs valsts un Eiropas Savienības finansēts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, kas apkopots vienotajā uzņēmēju portālā business.gov.lv un tā apakšvietnē liaa.business.gov.lv. Tur uzņēmumi var atrast informāciju par dažādām programmām – sākot no finansējuma inovāciju un jaunu produktu attīstībai, eksporta veicināšanas un starptautiskās sadarbības iespējām līdz grantiem uzņēmumu digitalizācijai, tehnoloģiju ieviešanai un produktivitātes paaugstināšanai.
Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (NextGenerationEU) Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam budžeta līdzekļiem. Raksta tapšana finansēta ar Atveseļošanas fonda atbalstu, un paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
